| 1:31p |
Sofijai ir lielisks bērnu dārzs. Tā ir viena lieta, ko man žēl zaudēt pārcelšanās dēļ.
Par spīti ikrīta kurnēšanai un negribēšanai, viņa tur trīs mēnešu laikā ir iemācījusies 1) ēst visu, ko dod (jo tur, protams, seko franču modei, ka drīkst neēst, ja negaršo, bet viss ir jāpagaršo, un tās nedēļas ēdienkartes ir visai erm smalkas un sarežģītas) 2) pamatfrāzes franciski 3) nestrīdēties par zobu tīrīšanu, vispirms tīrīt pašai, tad ļaut, lai tuvējais pieaugušais tīrīšanas procesu pabeidz 4) podalietas un, kas man ir vissvarīgāk, 5) ir kļuvusi daudz drošāka, tiekoties ar nepazīstamiem bērniem.
Ļoti ceru, ka, janvārī bērnu dārza lietas atsākot, būs mazāk traka pierašana.
Pati sāku kārtot biroja plauktus un nedaudz saskumu. Sentiments, sasodītais sentiments. Kolēģu man pietrūks bezgala, rāmā ritma un kontroles pār procesu arī. |