| 4:42p |
Reiz sensenos laikos es piedalījos kādā no starptautiskajiem *mūtiem* (moot court competition), kurā mana komanda finālā uzvarēja komandu no kādas Krievijas universitātes. Fināls bija spraigs, mēs ļoti lepojāmies ar padarīto, lai arī labākā runātāja balvu, kā prasti, saņēma finālā zaudējušās komandas pārstāvis (parasti tā kaut kā notiek).
Pēc tam gandrīz astoņus gadus tas pārstāvis, ik reizes, kad kādā konferencē sastapa kādu Latvijas pārstāvi, sūtīja man pastkartes. Nezinu, kādā veidā visi šie cilvēki mani parasti atrada (draugiem.lv es tai laikā neizmantoju), bet kopā es saņēmu ap simtu pastkaršu. Gadā, kad es pārcēlos uz Oksfordu, viņš pārcēlās uz Ņujorku, un pēc tam, gadā, kad es sāku strādāt Luksemburgā, viņš sāka strādāt Londonā. Tad nu kaut kā apsīka gan epasti, gan pastkartes.
Nu lūk, vakardien sadraugojāmies FB un viņam ir viena no interesantākajām lapām pat salīdzinājumā ar draugiem, kurus es lasu jau sen un ļoti labprāt. Tā nu par spīti viņa izteiktajai nožēlai, ka es esot tik muļķīgi apprecējusies, ļoti priecājos, ka pastkartes būš atkal, kaut vai virtuālas:D |