| 9:26a |
Vācu kāzas
Nedēļas nogali pavadīju, apmeklējot vācu kāzas. Ļoti katolisks un ļoti lauku pasākums (precējās divi jaunieši no viena ciema, tā nu viss ciems bija ieradies viņus apsveikt), bet kopumā tas bija tik lieliski!
Pirmkārt, mani sajūsmināja ciemiņu izvēlētie apģērbi - tur bija viss, sākot ar caurspīdīgu vakarkleitu (3pm baznīcā), turpinot ar pāris "ļoti plikām" kokteiļkleitām sarkanā krāsā, džinsu jaku četrdesmitgadīgam kungam apvienojumā ar zelta krustu un vēl un vēl.
Otrkārt, vidusmēra vācu sievietes, kas tuvojas četrdesmit, savus vīrus droselē ne sliktāk kā vidusmēra latviešu sievietes - "Ko tu iztaisies kā tāds muļķis? Kur tu tagad skaties? Kur iesi? Beidz dzert to savu alu! Kāpēc tu to skuķi pazīsti?"
Treškārt, cik labi, ka viņi visi precas, jo pirms savām kāzām obligāti tiek apmeklētas deju nodarbības, un tad citās kāzās pāri var to pašu dejot atkal un atkal.
Ceturtkārt, kāzu avīze - ja mani draugi par mani apkopotu tik daudz ļoti personīgas infromācijas (tostarp bērnības un citu personīgu bilžu) un pēc tam izdalītu to visiem, kas ir tuvumā (viesos bija arī kolēģi, kaimiņi utt.), es laikam sabruktu. Bet te bija skaidri redzams, ka kāzas ir paredzētas tam, lai stiprinātu kopienu.
Tā kā ielūgumā bija norādīts, ka dāvanā jaunais pāris grib vien' maz' cūciņ, proti, naudiņas savai krājkasītei, dāvanās visādos veidos tika apspēlēta cūķu tēma. Tika skaitīta dzeja par jaunā pāra atkarību no cūkām! Viena no tantēm visiem, kam krājkašu nebija, dalīja plastmasas krājkasītes cūciņu formā, kas protams ir jauki, bet tak tomēr daudzi, kas naudu dāvināja, jau bija izdomājuši savu noformējumu. Tā nu atlikušo vakara daļu visur bij' redzami bērni, kas futbolēja apaļas platmasas cūciņas. Cerams, ar kādiem 200 eiro iekšā, jo tās tika brīvi ņemtas no dāvanu galda.
Pušķi nenoķēru, jo jaunā sieva ļoti rūpīgi ievērtēja, kur kas stāv un meta to savai labākajai draudzenei. Kura divreiz to pamanījās nomest zemē, bet trešajā reizē tomēr saņēmās.
Kopumā – jūtos ļoti iedvesmota! |