Anne's Journal

Cilvēki, kas pazaudē, un cilvēki, kam pazūd
Pēc vakardienas notikumiem esmu secinājusi, ka cilvēce iedalās divās daļās - cilvēkos, kuri pazaudē lietas un rīkojas nedaudz muļķīgi, un cilvēkos, kuru lietas pazūd (pašas no sevis) un kuru dzīvē notiek negadījumi. Es nezkādēļ piederu pie pirmajiem, bet toties man apkārt...
Mana otra puse vakar izsita korķus. Turklāt izsita īpatnējā veidā, tā ka tagad nestrādā neviena rozete un pusē telpu nav gaismas. Un tad viņš visu vakaru šausminājās, kā kaut kas tāds var "NOTIKT". (Tas bija viņš, kas uz karstas plīts virsmas uzlika ieslēgtu rīsu vārāmo ar vadu uz leju, kā rezultātā sakusa vads, uzsprāga pats rīsu vārāmais un notika īssavienojums). Pēc divām stundām viņš uzsvēra, ka "It must be a very common household accident". Lieki teikt – ja to būtu izdarījusi es, tas noteikti nebūtu NOTICIS. Tad es to būtu izdarījusi. Un es pati arī uzskatītu, ka tas ir manis izraisīts notikums:)
Un varums manas ģimenes ir tādi. Piemēram, mana mamma nekad neko NEPAZAUDĒ. Viņai lietas vienkārši PAZŪD. Un nauda IZTĒRĒJAS. :D Vēl man liekas, ka tie cilvēki, kuriem lietas pazūd, ir tie paši, kas lieto ciešamo kārtu vietā un nevietā un maģistra darbos raksta "Tiek uzskatīts", bet argumentē ar "Ir labi zināms, ka".
Toties šorīt skype veiktajā aptaujā manas draudzenes visas kā viena atzina, ka ir ar šo fenomenu sastapušās, ka pašas ir tādas, kas pazaudē un iztērē, toties ap 50% gadījumu viņu otrās puses ir tādas, kurām pazūd un ar kurām notiek. Make of it what you want.

Current Mood: amused