BBC un latvieša dvēseles tumšie nostūri, un viesības Skatāmies BBC Chinese School (ļoti iesaku -
http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/education/7331192.stm) un skaidroju - lūk, mums pamatskolā bija tieši tāpat (sporta dienas, pārgājieni, krosi, PAAAALDIES pēc pusdienām, LAAAAbrīt skolotājam un rīta vingrošana, pusdienas kopgaldā, nullītē krāsojamās grāmatas nevis katram sava, bet visas kopā plauktā, pusdienās došanās strikti pa pāriem, dežūras, tīrot klasi un skolas apkārtni, lozungi uz sienām un drēbju strēmelēm, plakāti par došanos uz saulaino nākotni, veterānu runas, dežuranta apsēji). Un ziniet, uz jautājumu par to, kā es jutos, kad tiku tik briesmīgi apspiesta, es īsti nezinu, ko teikt. Jo esmu dzirdējusi daudz stāstu par to, kā tobrīd notika mācības labās britu skolās un manējā parastā, es domāju, no dzīves viedokļa bija vērtīgāka. Ķīnieši ir paši savā milzīgā, neatkarīgā valstī, bet toties arī viņi ikdienas saņem savu informācijas devu par to, ko ir panākusi un paveikusi diženā partija. Un tas, kā turienes skolēni mācās iestājeksāmeniem (no 6 rītā līdz 10 vakarā) man ļoti atgādina manu gadu pirms došanās uz Oxf Uni. Un mērķis tas pats - dzīvot labāk.
Gribētos ticēt kaut kam lielam un labam, lai ir jēga.
Gaidām viesus šovakar - daudz latviešu, dažus baltiešu kaimiņus, vāciešus, kuri ir visur, un nemanāmo nāciju - lēceburgiešus.