Pēdējie metri līdz Rīgai Pēdējie darbi jāsarauj, un tie, kurus nevar saraut, - jāsaliek atviktnēs, rīt uz Rīgu. Biedē mani gripas epidēmija, jo pat bez epidēmijas es parasti pamanos, Rīgā esot, saslimt.
Varbūt tikšu apciemot "shaggy coos" (
http://virtual.yosemite.cc.ca.us/ghayes/images/Dsc00141_Closeup_of_Highland_Cow.jpg) jau aprīlī, mana otra puse izmanto patiešām negodīgus paņēmienus, lai to nodrošinātu. Janvāris, kad varēja aizbildināties ar to, ka gadam vajadzīgs ieskrējiens, ir pāri, laiks saņemties un sākt smelt konkurences tiesību jūru, citādi eksāmena nolikšanu maija vidū man neredzēt kā savas ausis. Izkristalizējusies vēlme Ķīnas braucienu tomēr atlikt uz nākamo gadu. Varbūt tas ir vecums, bet man vispār nekur nekur nekur negribas braukt.
Mani vēl arvien, Eiropas kartē skatoties, izbrīnī tas, cik ļoti "uz vienas līnijas" ir Skotija un Latvija. Un, tur esot un ar cilvēkiem runājot, man patīk, cik ļoti līdzīgi domā latvieši un skoti.
