| 9:42a |
Saņēmu ziņu, ka kāds, ar ko es ļoti ilgi biju kopā, apprecējies. Ar meiteini, kas par viņu ir 8 gadus jaunāka.
Mēs kopā neesam jau piecus gadus, bet tāpat visu vakaru domāju par to, kā varētu būt bijis, ja mani nebūtu vilinājušas zināšanu un tālu zemju iedvesmas pilnās aprises. Un par to, ka ļoti ilgu savas dzīves laiku (gadus septiņus, man liekas), es biju pārliecināta, ka būšu ar viņu kopā visu mūžu. Par tiem bezgala skaistajiem brīžiem (tie mazāk skaistie aizmirstas). Domāju par savām izvēlēm, un šaubām, kas rodas pēc kāda laika.
But that was my choice, and I am sticking with it. |
| 11:01a |
Aizmirsīsim uz brīdi svītriņu vilkšanas noteikumus un nosacījumus, un astoņus likumus secībai, kādā tās velkamas - no augšas uz apakšu, vispirms horizontālas, tad vertikālas, no kreisās uz labo pusi, vispirms apkārtējās zīmes, pēc tam iekšējās, tad noslēdzošās utt, utml.
Bet nu par vieglo un lielisko.
Piemēram, hieroglifu "OK" un nesalīdzināmo "卡拉OK", ko izrunā kā kalāOK. Kā jums liekas, ko tas nozīmē?
Kā personai, kam sāp nemitīgās darbības vārdu locīšanas franču un spāņu valodās, mani ļoti apmierina mandarīnu valodas "Es iet, tu iet, viņš iet, viņi iet, es šodien iet, es rīt iet, es vakar iet".
Un kur tad jautājumu veidošana! Tā qu Beijing -Viņš dodas uz Pekinu. Tā qu Beijing ma? Vai viņš dodas uz Pekinu? (ievērojiet, tas no fonētiskā viedokļa ir tāds pat "ma" kā zirgs un mamma, un kaņepes un sabāršana, tikai ar citu toni).
Vai arī otrs jautājumu veids: Ni qu bu qu? Vai tu dodies/dosies? Proti, ja tā padomā, tas jautājums patiesībā ir "jūs doties nedoties?" Un atbildes qu (došos) un Bu qu (nedošos).
Ar vienu vārdu sakot, rakstīt man patīk, bet pārējo es iemācīšos! |