Linda lido

manī ir rudens. ieplūdis manā galvā un sajūtās. divi kastaņi kabatā- viens man, viens tev. tikai tu savējo nedabūsi, jo lido uz Dienvidiem. aizlidoja. kamēr es gulēju smiltīs un ar roku zīmēju sirdi, tu prom.

un, lai šādu ierakstu nebūtu, un, lai nebūtu spurdzienu un sajūtu, lai nebūtu vēlmes un cerības, tev vienkārši jāpasaka patiesība.
un pasaki patiesību arī par lapu čupu, kas pa nedēļu kļuva mazāka, un par divām pipara pusītēm un apskāvieniem un vārdiem. pasaki tu, jo man jautāt ir bail. manis izdomātās atbildes neatbildīs tavējām. tapēc pasaki tu un es notēlošu lietu un peļķi, vai arī, ko tu gribēsi. es notēlošu smaidu, kā allaž. es parūpēšos par pārējo, bet tu pasaki! sarunāts?

liela meitene. liela meitene, saņēmās. lielā meitene bija atklāta un bišķiņ atzinās. lielais puika lielo meiteni atkal samulsināja. lielais puika ir neskaidrs radījums. lielā meitene lielo puiku dikti mīlē. lielais puika lielo meiteni ne. un lielais puika arī neapskaidro meiteni, lielais puika piever acis uz visu. bet lielais puika nav slikts un viņš lielo meiteni neapbižo. viņš lielo meiteni ir arī apskāvis un viņš lielo meiteni saprot. un viņš ar lielo meiteni sarakstās un viņam tas pat patīk. lielais puika lielajai meitenei māk likt raudāt. lielais puika lielajai meitenei nozīmē dikti daudz un lielā meitene gribētu pavadīt visu mūžu tikai divatā ar lielo puiku. un lielajai meitenei pat neinteresē, ka tas nav abpusēji. lielais puika ir ļoti mīļš un jauks un arī pret lielo meiteni. lielā meitene iemācīs lielajam puikam viņu mīlēt. un tad lielais puika un lielā meitene beidzot mīlēs viens otru. un lielā meitene ļoti grib, lai tā notiek. lielā meitene dos viņam pusi lakricas, ja viņš viņu mīlēs. lielā meitene...lielā meitene viņa dēļ visu.