|
|
|
June 16th, 2011
03:51 pm
vispār es sākumā padomāju, ka tas zvans būs bijis pa sapņiem, bet tad atcerējos, ka pagājušajā nedēļā aptuveni tajā pat diennakts stundā man piezvanīja ingus baušķenieks (kuram tieši bija vārda diena) un ar zināmu nenoteiktību savā apburošajā nazālā paziņoja: "žube, es sēžu te - ceļmalas augšā, zālītē, te ir vilcieni un lielisks skats uz vecpilsētu. kur še var dabūt kādu lāsīti vīna?"
tobrīd es biju nupat beigusi strādāt, tāpēc gāju satikt ingu, kurš sēdēja kaut kur zālītē un patiesi jau bija malkojis krietnu lāsi alus, pa ceļam nopirku smaržīgu sīklapu bazilika pušķīti viņa vārda dienai un, vērojot atnākošos un aizejošos vilcienus, pavadījām pāris lieliskas stundas. pilsēta tik agri rādījās gluži citāda. un es atkal iemīlējos agro rītu rīgā :)
|
03:31 pm
šodien agri no rīta, tā ap pussešiem, piezvana viena mana klasesbiedrene, kas jau gadus piecus vij ligzdiņu kopā ar citu manu klasesbiedreni. abas tātad, manas draudzenes, vienai iepriekš padsmit gadu laulības stāžs un divi atvases, otrai pagātnē ilgstoša kopdzīve ar jeku. kas nu tur bija, kas nebija, bet jau gadiem abas apburošās dāmas jekiem pieejamas nav un dzīves laimību radušas viena otrā. audzina kopā pirmās dāmas sīčus, izskatās ļoti apmierinātas un vispār dikti ņipras beibes.
tātad, piezvana saldākā miega vidū tā, kurai laulības nekad nav bijis un sūdzas, ka viņas dzīvesbiedre pasākusi atteikt mīlas priekus un demonstratīvi savā nodabā izpilda solo sx. un tad kādas minūtes desmit viņa man izmisīgi šņukst klausulē: tā kaza mīlas, mīlas, mīlas, tad ar kaifu beidz man acu priekšā, pieceļas, aiziet uz virtuvi apēst manis gatavotos salātiņus un kad atgriežas, ielien Mūsu Gultā, pastumj mani malā un atkal viena pati mīlējas savā nodabā.
es biju tik aizmigusi, ka lāga neatminos, kādus mierinājuma vārdus teicu, bet noteikti kaut ko uzmundrinošu. tik padomāju, ka notikums skumjš, bet manieres vienalga nekādīgas. šausmīgi miegs nāca. apsolīju, ka vēlāk pa dienu piezvanīšu un sniegšu savu stipro plecu.
tagad skatos saņemtajos un neatbildētajos numuros - baigs daudzums visādu nepazīstamu numuru (darba specifika tāda), bet viņas numura gan nav. diez, vajag piezvanīt un pamierināt vai tomēr pieņemt, ka agri no rīta ne tādi vien sapņi var gadīties?
|
June 9th, 2011
08:27 pm
lūpas aizvērtas, klusēju un neko nesaku. neļauju ko sacīt man.
rokas sasietas, neko nerakstu. neļauju rakstīt sev.
|
May 15th, 2011
March 29th, 2011
04:44 am - apņemšanās
es klusītēm briestu uz savu dzimšanas dienu sev uzdāvināt lieldāvanu - nokārtot auto vadītājas tiesības. diez', ar ko jāsāk, ja nekad nav braukts un vairāk par zaļo un sarkano gaismu luksoforos + gājēju pārejām nezinu? un - cik tas ir reāli izteikti humanitārai būtnei labākajos gados to iemācīties? kur? pie kā?
|
January 26th, 2011
January 6th, 2011
10:07 am - pārcēlājs
un kurš gan man lika izlasīt dziesmas oriģināltekstu, ja kopš bērnības esmu priecājusies, ka mielavs tik stalti nodzied "stāv mīļākais kā pārcēlājs" - akurāt tādam cēlam tak mīļākajam arī manuprāt bija jābūt :)
https://www.youtube.com/watch?v=jY0Q3LiC1iE
|
December 18th, 2010
02:08 am
sirsnīgas gratulācijas annuškai un turam zaļus īkšķīšus par aizpuriešu amandu..
|
December 11th, 2010
11:25 am - fjokla, fjokla
nu, vot, kā es fjoklai iedomāju, ko sacīt, tā viņa uzreiz visu aiz deviņām atslēgām. tad es te viena tagad tāda ar krūzi rokās palikšu, kamēr visa pārējā pasaule pikojas, ar ragutiņām pa kalniņiem braukā, uz zaķusalu pār daugaviņu māmuliņu slidinās un fjokla jau ar tūliņās laikam no savām segām izkāpusi..
|
07:07 am - par kaķiem un suņiem
nu, sak', viens cilvēks, kas tā par neražu, ka tad, kad tu beidzot izdari vienu dievam tīkamu darbu ij izšņāp no savas dzīves morāli un pašsajūtu kropļojošus faktorus, un par to tagad vajadzētu dabūt kilogramu mandarīnu un feju krustmātes dāvaniņas zem spilvena katru rītu, tu pamosties ar angīnu?
un sēdi nu savā migā satuntulējusies segās ar kumelīšu tējas krūzi rokās, un saņem nu labas veselības vēlējumus, kur man pašai pirmai pienāktos baudīt šitik smuku ziemu un ju-hū pikoties, kamēr vaigi rozēs zied.
jā, un te tad īpaši skaļi klausāmā camille
par kaķiem un suņiem: https://www.youtube.com/watch?v=hy8GrAqjykU
par mājām: http://www.youtube.com/watch?v=ngDFj6jEkH8
un meliem, kuros silti patverties: http://www.youtube.com/watch?v=V7ryxk41HtI
|
November 1st, 2010
11:36 pm - mazie puškinstrīta prieciņi
sakurināju krāsnis, uzreiz palika siltāk un labāk, ij atminējos pērnās ziemas puškinstrīta izklaides, te jau gan ikvienam savs perzonālais puškinstrīts, bet mēs, maskačkas iedzimtie, jau to maskačaku un jo īpaši puškinstrītu ar tā dažādajiem iemītniekiem, protams, mīlam. un ne tikai. ņemait par labu: Prezidenta Nāve 2010
|
October 28th, 2010
12:26 am - fāzes
vai tu re, esmu precīza kā vectēva pendelpulkstens, tikai uz pilnmēnesi.
|
October 27th, 2010
06:46 pm
es mācos pateikt to, kas man nepatīk, uzreiz. man tas vienmēr grūti nācies.
kamēr vispār saprotu, kas man traucē, paiet krietns strēķis, tad vēl tikpat, lai noticētu, ka tas nav nelāgs šķitums un kamēr vēl saņemos pateikt, jau sirmi mati klāt. un tad nu sanāk, ka krāju un krāju un, kad reiz speru ārā, tad kā tāda lokālā etna. un tad tas ir ilgi, skaļi, daudz un nepanesami. bet es jau teicu, ka mācos. nu tā, ar prātu un uzreiz. jo nepieļaut netīkamas situācijas laikam nemāku.
par provi, es šodien izmetu vienu galerijas apmeklētāju uz ielas, jo pēc viņa te mēdz pazust visādas smukumlietiņas. un tagad esmu tik lepna, jo rīkojos ar visu savu noteiktību, biju kā goliāts, kā berlīnes mūris, kā pats mao.
vispār es biju tik nelokāma, ka ja tas puisiets nav nonarkojis visu savu cns, tad tagad jau ir ceļā atpakaļ uz savu rumāniju vai kur nu tur - ganīt aitas un gulšņāt kalnos lēta heroīna miegā.
|
October 21st, 2010
October 16th, 2010
08:46 pm - austrumkrasta piezīmes
izšmaucām no mājas tik agri, ka visu to ļembastu ar aizsnigušo rīgu palaidu garām, totiesiņ visa diena kā saulaini dzestra puķe un prieciņi kā no pārpilnības raga.
te pāri jūrmalas šosejai gluži virs galvas pārlido lidmašīna tā, ka ar roku aizsniegt.
te pēc septiņu gadu klusēšanas tieši šorīt kāds pēkšņas atklāsmes skārts mācītājs no misiones baznīcas piezvana un ar lorberiešu/svēdenborgiešu cienīgu neatlaidību mēģina pārliecināt, ka pasaules gals un citi ļaunumi nāk no netīriem šķidrumiem, tamdēļ šī un visas atlikušās dienas jāvada lūgsnās par tīru ūdeni.
te septiņu pakalnu pilsētas lieliskākā kafejnīca martinelli, kas atvērta no divpadsmitiem, savas durvis nesteidzīgām un mmm :) izsmalcinātām brokastīm laipni ver jau vienpadsmitos.
maršrutā rīga-talsi-liepniekvalks-dundaga-ģipka-kaltene-mērsrags-rīga sniega pēdas manījās tikai vietumis, bet alu labirints, pils, jūrja, akmeņainie krasti, gulbji un neprātīgi krāsaina rudens izskaņa gan tāda, ka viscaur.
ou, jā. un lai meditācija par par ūdeņiem būtu pilnīga, martinelli vīna krājumus mazināju (un attiecīgi savu pieliekamo papildināju) par vienu pudeli ļoti, ļoti sausa šitāda smukuma: http://www.saint-auriol.com/FTA/01DF/DneChapelleUK.pdf
tā ir labi :))
|
October 10th, 2010
October 9th, 2010
11:27 pm - ražas svētki
pārtieku no svaigi spiestas ķirbju sulas pa dienu un upeņbalzamiem vakarā.
mēģināju abus komponentus samiksēt, tomēr tas bija pagalam nebaudāmi.
|
11:19 pm
tā, un kur es varētu dabūt filmiņu par edīti piafu? ļoti piafiskas noskaņas.
UPD. ou, atradu pašas datora neizdibināmajās dzīlēs :)
|
October 8th, 2010
09:21 pm - ..
es esmu ļoti veiksmīgi piedzērusies no upeņbalzama un šitā es tagadīt pavadīšus visus turpmākos mēnešus.
|
October 4th, 2010
09:33 pm - pizģec, kāds draņķis, nudien, draņķis
aiz tam es šodien pievienojos larsam fon trīram, kurš dogvilas noslēguma epizodē izvirza domu, ka piedot citiem rīcības, ko tu nespētu piedot sev, ir milzīga augstprātība.
http://www.dailymotion.com/video/xf2jij_dogville-final-ru_shortfilms
un tagad visi man sirsnīgi paglauda galviņu, jo, ja nu kādai to vajag, tad man vajag. un ļoti.
|
|
|