|
|
|
April 19th, 2009
10:13 pm
tagad, kad es, domājams, atkal esmu vesela, nekas mani neatturēs doties uzbrukumā ledusskapim, lai atgūtu to, kas zaudēts pēdējo trīs dienu laikā. kartupeļi jau nomizoti un sagriezti, yess!!!
|
April 18th, 2009
10:10 pm - kāda glāze laba ruma, mon ami
par īsteniem dvēseles radiniekiem, kas, mēnešiem neredzēti, pēkšņi uzzvana un jautā, kas man labāk tīk - paracetamols vai aspirīns un vai derēšot bundulītis pūres ievārījuma.
to es saprotu, tā ir īstenā pasaules kārtība, tā tam būs būt.
|
03:32 pm
es esmu tik briesmīgi slima, nesaprasta, kā arī trusīša radu un draugu (un viņu garšīgā, nē, ārstnieciskā aveņu ievārījuma) neapciemota, ka iešu atkal dzert tēju un gulēt.
varbūt rīt, ja nenomiršu no briesmīgās gripas, angīnas, laringīta, faringīta, rinīta, migrēnas, temperatūras, ūdens ceļgalā.
|
April 16th, 2009
12:35 pm - mierrā, es teicu, mierrrā!
ja kāds vēl nezina, tad ļoti zemā krūšu balsī varu pačukstēt, ka meitenes par jaunkareivjiem bērziņiem pārtop sarkanu saulrietu laikā bolderājas jūrmalā.
uzreiz gan ne, viņas to atklāj pēc dienām etaki divām, kad pamostas ar tik aizsmakušu basiņu, ka apkārtējie un pat miesīgi bērni reiz uzlūko ar pienācīgu cieņu un bijību.
|
April 13th, 2009
08:32 pm
mūspusē krāsošana ir iecienīta nodarbe. kā tai jokā: krāsojam ātri, daudz un kvalitatīvi - izvēlēties jebkurus divus no trim punktiem.
krāsojam ar prieku.
olas lai, sīkie sakrāsoja pec jaunlaiku modes. sanāca elektrokrāšņas un vismaz man atsauca atmiņā 90. gadu diskotēku apmeklētāju apģērbus.
kad olas beidzās, bērni pievērsās vecajiem virtuves ķeblīšiem - tagad puse ķeblīša cienījami zaļa, puse pavasarīgi dzeltena.
un es, es jau otru dienu pēc kārtas apcerīgi veros uz apjomīgo gaiteņa griestu un sienu kvadratūru. kas patīkami, man ir pat divi gaiteņi. ehh, ja vēl kāds īpaši čakls koridora rūķītis slepeni izpildītu visus pirmskrāsošanas darbiņus. :)
|
April 11th, 2009
11:28 pm
saklausījos visādus дай мне напиться железнодорожной воды un palika daudz labāk.
ja tā padomā, eiforija / laime / lidojums vēl aizvien ir apziņas klikšķa jautājums.
|
10:40 pm
kā mani besī, viss besī..
tas, ka vairākas naktis pēc kārtas nez no kurienes kaut kādi briesmīgi murgi
tas, ka indīga migrēna
tas, ka iecerētie darbi nenoris tik raiti (pie kam ne manas neizdarības dēļ), cik nodomāts
tas, ka ārā pārsvarā pelēcīgs
tas, ka dažlaba dumums un iedomība ir lielāka kā pieklātos
lēnītēm un dziļi ievilkt elpu, aizturēt, lēnām un dziļi aizlaist.
om mani padme hum
ij atminēties, ka tieši es esmu visuma radītāja mīļākais, jā, vismīļākais bērns forever.
|
12:04 pm
škic, migrēna.
bet dienas sākums smuks.
|
April 10th, 2009
09:05 pm
izrādās, ka līdzsvara sajūtai manis tikko pieliktais puķu plaukts ir briesmīgi šķībs. bāc, kā tas varēja atgadīties? un, pie joda, man spēka ir tieši tik, cik ir - tā arī paliks.
|
08:32 pm - krāsainā piektdiena
keks-breks-feks!
otas, rullīši, palīgos pāris rasta ļaudis un kāpostzaļā ustabeņa tagad ir mīlīgs saldējuma namiņš.
nez, varbūt klausīties tur vācu gotiku līdzsvara sajūtai? vai varbūt nokrāsot vienu sienu dzidri / tumši zilu?
|
April 9th, 2009
09:42 am - auksti nemīlīgi
hei, nu kur tad saule palikusi? bija tak jau tik labi.
|
April 3rd, 2009
10:34 pm
vēl es gribēju pateikt, ka ir ļoti patīkami atgriezties mājās un dabūt siltas vakariņas. murr. :)
|
10:20 pm - spring can really hang you up the most
šausmīgi labi. ir! ir! ir! pavasaris.
tik silta diena, tik maiga, tik saule. dzert neatdzerties. levitēt un saplūst ķīselī.
lauku pļavās peļķes kā ezeri, vietumis vēl kūstošs sniegs, bet piemājas sētās ļaudis grābj pērnās lapas.
baldones baznīca askētiska un balta, ērģeles arī jaunlaiku, tādas maziņas. vienalga skaņa šodienai varena.
un božņeicas mūris viegli silts. lavīties ārā, gozēties saulē un murrāt.
vēl pāris saulainas dienas un man atkal būs vasaras raibumi.
|
March 31st, 2009
10:04 am
laikam bija jau arī laiks.
|
March 30th, 2009
11:59 pm
nesaprotu, ar ko dekoratīvi štancētais bolivudas un holivudas mistrojums "graustu miljonārs" ir izpelnījies tik daudz labas atsauksmes.
vai ar to, ka filmas autori prot profesionāli paspaidīt pareizās skatītāja psihes pogas, lai apraudātos vai līdzi justu? prot jau, bet nu tā pa prasto.
noskatīties jau var. apraudāties reizi piecās minūtēs arī, ja uz skata un skaņas kairinājumiem esi jūtīgs radījums. bet kurp pasaule ripo, ja šī tiek saukta par gada labāko filmu un apbērta ar kinobalvām kā no pārpilnības raga???
tu izej no kino un saproti, ka nekas, itin nekas nav pakustējies tevī. tu esi mehāniski paraudājis un mehāniski izpildījis empātijas aktu. tāds komerciāls stāsts bez dvēseles. bez jelkāda ticamības momenta. un bez niecīgākās kripatiņas emocionāla patiesuma.
un vēl mani mani pārņem totāla neizpratne, kāpēc visās malās tiek skandēts, ka "graustu miljonārs" nu gan nav nekāds indiešu kino, tas esot kino par indiju. nē, nu, ja cilvēks no indiešu kino nav redzējis neko vairāk kā "diskodejotāju", tad varētu šķist, ka šis nav nekāds tradicionālais bolivudas stāsts. bet ir, sasodīts, gan. tipisks indiešu pelnrušķīša stāsts ar indiešiem tik tīkamajiem un tāpēc neiztrūkstošajiem labajiem un ļaunajiem. tikai kadrs pielaizīts un glamurizēts atbilstoši holivudas kino estētiskajām prasībām. un vardarbības nav tik daudz kā parasti bolivudas filmās. ak, jā, protams, nebija arī nevienas populāras dziesmas kaverversijas ar līnijdejām un mīlas skatiem sniegoto kalnu fonā.
starp citu, par indiešu kino runājot, vai tu zini, ko indiešu sievietes filmās ilgus gadus nedrīkstēja atkailināt, jo tas šai tikumīgajai tautai bija absolūti nepieņemami? nē, nē, kailas krūtis, vēderi, gurni u.tml. neizraisītu tādu sašutuma vētru kā atsegta roku augšdaļa - nu, tur kur muskuļi, uz pleca pusi. neatceros, tā laikam bija madhuri dixit, kas gandrīz iznīcināja savu aktrises karjeru, jo pirmā uzdrošinājās izdarīt to - uzvilkt bezroku krekliņu. skandāls esot bijis pamatīgs.
|
12:49 pm
nelaid, māte, bērnus mežā, mežā odzes slīd.
klausi, meitiņ, klausi, dēliņ, odzēm acis spīd.
nelaid, māte, bērnus mežā, mežā odzes šņāc.
meita dzird un dēls jau klausās, zigzagainās šņāc.
aizvilinās prom no mājām tavus bērnus, māt.
aizvilinās prom tik tālu, ka var nepārnākt.
izaugs meitas tā kā odzes, acīm spīdošām.
tādas acis kādreiz bija laimes raganām.
izaugs dēli tā kā odzes, sīksti dvēselē.
māt, vai savu bērnu liktens tevi nebiedē?
bet tas mežs, kas tālē gaida, māt, tas viņu ir,
bet tas mežs, kas tālē gaida, māt, tas viņu ir.
/viks/
|
March 24th, 2009
11:48 pm
Gārnis nelido
Viņš kaifu lidot aizmirsa
Visu mūžu viņš lido
Cilvēki nelido nerunā
Mēs kaifu runāt aizmirsām
Visu mūžu mēs runājam
Un kad vajag runāt mēs klusējam
Grūti runāt kad nav ko teikt
Bet man ir ko sacīt
/ģirts koknēvičs, japāņu modinātāja šonakts/
|
11:42 pm
Iemetiet mazu dzejoli
Uz mazas lapiņas
Sirdī mazam cilvēkam
Viņš tur aizdegsies
Kā dārgākais benzīns
Ielejiet kulītē benzīnu
Un ieelpojiet
Tad radīsies dzejolis
Ko iemest mazam cilvēkam
Milzīgā sirdī
/ģirts koknēvičs, japāņu modinātāja šonakts/
|
March 10th, 2009
|
|