|
Janvāris 15., 2007
putnupr | 01:49 pirmo x mūžā klausos krievu sintī pop, vāj, ir jauki, viens tēls iekš skapja sūta skaņdarbus, un es tikai klausos un klausos, kā jūs gulēt, kā jūs gulēt aiziesit, ja nevarat stop pogu piespiest, ja jūs vispār nevarat, ja jūs vispār neko neavrat, nē, nav jau tā, ka neko, bet es nevaru pieiet klāt un labus vārdus pateikt, es varu tikai labi padomāt, bet pateikt - nesanāk, sliktos gan, bet tas jau nav nekas unikāls, noteikti citiem tā arī ir, sliktos vārdus mētāt kā 3 saujiņas smilšu, bet labos iesprostot tai būrī, kas savas rīkles zōnā, nu jā, psihoanalītiķiem noteikti par to ir savs viedoklis, es jau zinu, ka tie ir kompleksi un pašpārliecinātības trūkums kaut kāds, aj lai jau, es tāpat arī zinu, ka nevienam tie mani labie vārdi nemaz nav vajadzīgi, pat ja nāk no sirds, nu ja, tie nāk no sirds un iestrēgst rīklē, pārvērsdamies ezī, tāpēc man tik bieži ir angīna, tie ir tie neteiktie vārdi, mana slimība
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |