|
|
|
Aprīlis 18., 2025
15:04
1) neko nekrāmēju, nav iedvesmas.
aizdevos uz kādu laiku prom no mājas. neesmu morāli gatava vasarai, nav, ko elpot. atdodiet pavasari, pavasara apēdāji.
2) atnāku mājās, un uz datora nolikta mana kristāmzīme, ļoti jocīgi, jo vakar vai aizvakar tieši iedomājos par savām kristībām, tās notika 5 gadu jubilejā (vai tā nav jubileja, bet vnk dzd). Iedomājos arī, ka man būtu bijis jābūt apveltītai ar svētību, bet tā nav (?). Nav daudz bērnu, par kuru piedzimšanu padomju laikos paziņoja no kanceles Ziemsvētku vakara dievkalpojumā, bet es esmu tāds bērns, jo mammas krusttēvs bija mācītājs Sv. Pāvila baznīcā, un paziņoja, ka krustmeitai piedzimis bērns. Tie gan tikai rituāli, bet diezgan īpaši.
Un te, pilnīgi nejauši, mamma atradusi kristāmzīmi, un nolikusi. Varbūt neplānotās sagadīšanās ir no velna, bet pieņemšu, ka no gaismas spēkiem. Varbūt tagad tā zīme uzpeldēja, jo ātrāk tāpat nebūtu sapratusi.
Citēšu kristāmzīmes tekstu, kurā daudz deminutīvu.
"Dari mani, mīļais Jēzu, it kā saules stariņu. Lai es apkārtnē un mājā gaiši, gaiši spīdētu. Dari tā kā baltu ziedu manu mazu sirsniņu, lai kā putniņš dziedāt spētu Tevim savu dziesmiņu"
[..]
"Tā Kunga Jēzus žēlastība un Dieva Tēva mīlība un svētā Gara palīdzība lai allaž tevi pavada!"
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
