|
|
|
Aprīlis 8., 2025
19:16
Esmu pavasarī tik sentimentāla, ka nevaru izturēt, žēl, ka neprotu zīmēt, vispār nav prasmju vizuālajā mākslā. Pat ar lineālu taisni līniju nevaru uzvilkt, sanāk šķībi.
Reiz skolā rasēšanas stundā manu darbu rādīja klases priekšā un teica, re, cilvēks uzrasējis slēpes. Bija domāti divi paralēlskaldņi. Tur gan bija arī citi tizli darbi, tā ka neviens jau īsti nezināja, ka es esmu slēpju rasētāja. Toties mazākās klasēs palīdzēju zīmēt draudzenei, no kuras norakstīju matemātiku, tai pašai, kam 38 gados čoms sasita aknas. Domāju, vai man nevajadzētu viņai kapos uzlikt plāksni, lai gan vairs nedraudzējos kopš 15 gadu vecuma, bet viņai neviens cits jau vairs neuzliks. Draugi, nez, kāpēc, lielākoties ir tikai tad, kad cilvēkam ir labi, kad sūdīgi, tad cilvēku pamet, un, kad cilvēks miris, tad vispār retais atceras. Es nesaku, ka esmu labāka, bet šajā gadījumā esmu. Ja negribētu plāksni, tad tak kremētos un izkaisītos. Jāizdomā.
Tātad, pavasarī. Košajās zilajās debesīs balts mēness un balta kaija, tik banāli, bet pietrūkst banalitāšu. Kopš "Straumes" nolēmu vairāk pievērsties animācijai - kā skatītājs. Pirms tam nenovērtēju, bet animācija ir lielāka par ne-animāciju, plašāka.
Tulpes arī jau zied, redzēju 2 gab., švakas nabadzītes, bet turas, abas kopā. Vajag jau kādu, kas pietur un notur, vismaz šo tulpju gadījumā, kas uzziedēja tik aukstā laikā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
