|
|
|
Aprīlis 4., 2012
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) putnupr | 23:51
a) Pēdējās dienas pavadīju zem franču valodas zīmes, būros un mocījos, laikam neko neiemācījos, jo šodienas ieskaiti, šķiet, nenoliku, jo jutos debīli, un neatcerējos pat to, ko domāju, ka zinu. Interesanti, ka izvilku biļeti ar jautājumu, par ko iepriekš biju domājusi, ka to vēlos izvilkt. vienvārdsakot, šodien nebija mana laimīgā diena. Jāteic, ka jau iepriekš bija sliktas nojautas, jo pārliecības par pretējo nebiju. Labi, dies ar to. Pasaka par izlieto ūdeni, laikam lūkošos privātskolotāja. Mūžīgās mokas vispirms, bet pesimisms, izmisums - pēc tam. Tagad.
b) Dienas pirmajā pusē biju bērēs. Piedalījos jau 2. bērēs 3 nedēļu laikā, varētu būt, ka 3. bēres, bet uz tām, kas bija pagājušajā nedēļā, darba dēļ netiku, tāpēc tikai 2. Ja atmiņa neviļ, tad onkulis, ko šodien glabāja, bija arī viena cibiņa vecaistēvs, bet ar to cibiņu par viņu runājām pirms kādiem 7 gadiem. Varbūt nemaz nerunājām. Izvadīja gaiši - koklēm skanot un runājot tautas dziesmas. izvadītāja bija aktrise Elvīra Baldiņa, samērā nesen par viņu bija raksts "Dienā" http://www.diena.lv/sabiedriba/sarkana-macitaja-701384
Izdomāju, ka skats, kad zārku ielaiž pagrīdē, ir pozitīvāks (nevar tak sacīt - patīkamāks, nu labi, mazāk depresīvs), nekā, kad zārku ielaiž zemē, un pāri klājas smilts, smilts, smilts....
c) Beigās viss pāriet. Pat kauns par izgāšanos. P.S. Kad ieraudzīju Baldiņu vēl tikai nākam uz Krematorijas pusi, tad vēl neatpazinu, ka tā ir viņa, un mammai teicu: "Skat, skat, re, kur nāk amerikāniete. Vai tik nav kāda aizgājēja bijusī brūte?" Viņa nāca rozā kažokā, saules brillēs un glītu frizūru - kā no filmas. Viņai 93 gadi,tas ir apbrīnojami.
|
Reply
|
|