|
|
|
Maijs 25., 2025
00:25
redzēju dzimšanas dienas postu, un atcerējos.
vienīgā dzimšanas diena, kad raudāju vecuma dēļ, bija dzimšanas diena, kad palika 20 gadu.
sēdēju pie viesību galda un raudāju, jo sapratu, ka viss, atpakaļceļa vairs nav.
pēc tam jau visās pārējās dzimšanas dienās bija vienalga, jo viss jau sākās 20 gadu dzimšanas dienā - bērnība, tīnība beidzās, un sākās "esmu pieaugušais".
vienmēr smējos, ka pieaugušais pie koka.
nenovēršamais ceļojums kalendāra lapiņās.
varbūt šo jau cibā rakstīju, neatceros un nepārbaudīšu. atkārtošanās ir atkārtošanās.
|
00:35
pēc nedēļas jau jūnijs
baigi
|
01:22
domājot par Muktupāvelu*, iedomājos.
es mūžā ļoti reti esmu bijusi piedzērusies, tiešām, neliekuļoju.
dīvainākais, ka visvairāk dzerts vecvecāku bērēs.
atceros, ka piedzēros vecāsmātes (tēva mātes) bērēs. tik ļoti, ka, ieejot viņas istabā, ieraudzīju uz grīdas matraci, un momentā atlūzu. nomira viņa slimnīcā, tā ka mironis tur nebija gulējis. ar brālēnu sadzērāmies ļoti daudz viskija, viņš vēl tagad saka: "varētu atkal iedzert viskiju!", nu, paldies, viskiju vairs negribas nemaz.
otra reize, kad dzēru daudz alko - vecātēva (mātes tēva) bērēs, toreiz ar draudzenēm aizgājām svinēt atsevišķi no pieaugušajiem, un mums bija ļoti daudz šņabja, bet neatceros, vai piedzēros, liekas, ka ne pārāk.
turpmāk dzerts saprātīgi, ja tā var teikt, jo vienmēr paliek slikta dūša. jautri ir tāpat.
un tagad jau alko kaitē sejas ādai, ko nu vairs aizrausies. vairs arī negribas, bet tā es neteikšu vasarā.
tāpat jau pietiekami smieklīgi un pietiekami bēdīgi, un pietiekami vēl nezin' kā.
citas vielas arī nevajag.
viss ir galvā, tiešām galvā.
___
* Muktupāvelam gan nav nekādas saistības
|
16:27
gribas, lai dāņiem medaļa kā latvjiem toreiz
|
21:52
Dženoni - skaisti skan
|
22:18
nevar iemest. fonā uzlikuši depešmōd
|
22:50
domāju, ka 3. periods, bet tikko tik 2. beidzās
|
|
|