|
|
|
Aprīlis 19., 2025
09:20 - prozas lasījumi
"Dievs mani radīja kā bērnu un uz visiem laikiem atstāja mani kā bērnu. Bet kāpēc viņš ļāva Dzīvei mani sist un atņemt rotaļlietas, un atstāt mani spēļlaukumā vienu ar tik vājām rokām burzinām zilo, gaužām asarām piemirkušo priekšautu? Ja es nespēju dzīvot bez glāstiem, kāpēc mani glāsti tika izmesti miskastē? Ak, ikreiz, kad ielās redzu raudošu bērnu, citu atstumtu bērnu, mani vairāk par bērna skumjām sāpina pēkšņas šausmas manā iztukšotajā sirdī. Man pašam visā augumā sāp izjustā dzīve, un manas ir rokas, kas murcī priekšauta stūri, manas ir mutes, ko padarījušas ķēmīgas asaras, mans ir vājums, mana ir vientulība, un garām ejošo pieaugušo dzīves smiekli sāpina mani kā tādu sērkociņu gaismas, kas uzrauti pret manas sirds jūtīgajiem negludumiem."
(F. Pesoa, 236. lpp.)
|
12:00 - laika apstākļi
Ārā mani mīļākie vasaras laika apstākļi, tik skaisti šie apstākļi ar aizplīvurojumu un putnu dziesmām, jā, arī kaiju, jo tā ir vasaras skaņa. jūras pietuvināšana pilsētai. balodis lūr pa logu un knosās.
Gaiši zaļais iepriecinājums.
Bet novembris man arī patīk.
šī gaisma ir īstā.
visu šo jau vienreiz rakstīju, bet, ja rakstu vienreiz, drīkst arī otrreiz.
man patīk novembris, jā, man patīk arī novembris, rēnais visums.
bet tagad - tagad ir šādi. mošanās vienmēr ir skaista.
sevišķi, ja nav aiziets gulēt.
|
19:32
Negribas krāsot olas, kāda jēga.
Pirmo reizi mūžā negribas, jo nebūs neviena, kas priecāsies, es pati - jā, bet tas neskaitās.
Tāpēc, ka nav tēta, kas vienmēr priecājās, mammai vienalga, nav jau lūpukrāsa.
Bet nu krāsošu, ņemot ārā no katla, tomēr kāds prieciņš.
Dzīvokli gan nesakrāmēju.
Toties pie jūras biju kopā ar bebru. Nekustējos, un viņš negāja prom.
Visi iet prom no tiem, kas izkustas un nobiedē.
|
21:08
Lasu ziņās, ka cilvēki masveidā pulcējas Uzvaras parkā pie sakurām. Vispār neuzrunā. Objektīvi smukas, bet neuzrunā. Nemaz nerunājot, ka tur cilvēki, tas šoreiz nav svarīgi. Svarīgi, ka sakuras kā tādas neizraisa nekādas emocijas, lai gan daiļas. Vienreiz biju, stāvēju, skatījos, un nebija nekādas jūsmas. Nav emocionālās sasaistes. Mūsu ābeles, ķirši un kas tur vēl - pilnīgi citādāk. Prieka dziesma un pacilātība.
|
21:15
Tas jau dzejolis par putnu princi, mazācūka.
|
21:18 - re: mcuukai
Man te pagalmā, mežciemā, dzīvo viena tante, kas baro baložus. kā viņa parādās, baloži skrien pakaļ, jā, nevis lido, bet skrien, vismaz sākumā. Viņa iet uz priekšu, un viņi paceļas mazliet spārnos, bet ne augstu - tantes plecu līmenī, un izskatās, ka viņa uz muguras nes putnus
|
21:29
Jāsaņemas krāsot olas, katru dienu kaut kam jāsaņemas. Viens, divi, trīs. Celies!
|
23:22
ilgs laiks pagāja, kamēr atradu diegu, pēc tam vecās zeķes. ilgi meklēju, atradu pagājušā gada dziju, forši, atradu, ā, laikam ar miltiem, izrādījās ar kožu oliņām. jāmeklē cits diegs. meklēju, meklēju, staigāju pa istabām, atrodu. nē, neder, kožu saēsts. meklēju citu diegu. atradu parasto balto. forši. bāžu olas zeķēs, satinu, nebūs diez ko raibas, jo stulbas zeķes, nebija normālu veco zeķubikšu. tinu, tinu, pazūd diegs. dieg, kur esi, pazuda. nav. atkal meklēju diegu. ielikts bij automātiski atvilktnē, nu, ne ielikts, bet es pati ieliku, neapzināti. beigās 3 olas iemetu tāpat, apnika pindzelēties. tagad vārās, ceru neaizmirst.
labi, ka pirmīt cēlos un gāju krāsot olas, jo izrādās uz plīts vārījās sunim vistu kuņģīši, bet nepaspēja piedegt.
relatīvi nesen, kad biju uz 'Ēnu kaleidoskopu', mammai arī līdzīgi gadījās, aizmirsa kuņģīšus. nav tā, ka tas ir suņa ikdienas ēdiens, pērku arī citus, bet sagadīšanās dēļ piedega tieši kuņģīši. tajā dienā kaimiņi bij pat izsaukuši glābējus, jo domāja, ka kaut kur kaut kas ļoti deg. labi, ka izsauca, jo var jau tiešām degt, bet nedega, vnk piedega un bij dūmi. bij atbraukušas 2 ugunsdzēsēju mašīnas un 1 nmpd auto.
viņi mammai jautāja:
- viena dzīvojat?
- nē, ar meitu
- kur meita
- koncertā
- vairs neviena nav? un kas tālākajā istabā?
mamma atbildējusi, ka vīra līķis, pēc tam precizē, ka urna [nav vēl aprakta].
pēc laika nāku no koncerta, redzu 3 dienesta auto, glābēji stāv, tērgā.
prasu, vai varu iet iekšā?
viens jautā, kāpēc tad nevarētu.
atbildu, nu nezinu, varbūt trepēs guļ līķis.
ugunsdzēsējs man jautā: vai jūs tā meita, kas bija koncertā?
|
23:55
plkst. 23.55 un ārā viens putns dzied. strazdveidīgais.
|
|
|