silence is sexy - 13. Aprīlis 2025

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 13., 2025


16:10
Kāpēc cilvēkiem patīk sūtīt tos bezpersoniskos sveicienus svētkos. Forvardē un forvardē visādus sūdus, bildītes jau it kā smukas, bet bez siltuma, ķeksīša pēc, bet nevaru jau viņiem teikt, ka riebjas, izdomāju kādu pliekanu pieklājības frāzi un novēlu: "jums tāpat!".
pirmīt braucu pēc pūpoliem, bet attapos, palīdzot ex kolēģei no mana vecā zarnu kantora pirkt sulspiedi. atbraucu mājās, un atcerējos, ka aizmirsu paskatīties pūpolus, tad devos skatīties pūpolus, un nekādu pūpolu nebija. var jau arī iztikt bez, ir jau narcises.
vispārīgā bardakā un nekārtībā, uz galda ir vāze narcišu un svečturis ar 5 zaļām svecēm. baigā estēte. es laikam varētu dzīvot zem tilta, ja tikai būtu silts, wc un duša, bet tur jau nebūtu. citi, kad nobomžojas, dodoties uz Tenerifi alās dzīvot. nē, vēl man tas nedraud. tikai iedomājos, ja nu kādreiz.
sirmos matus gan piekrāsoju, negribu tomēr līdzināties Rimi kasierei Ivetai, ko nesen redzēju.
visādi citādi nekas. briestu rakstīt atskaiti. kārtējo reizi visa nedēļa jāatraksta. vienas vienīgas zobu sāpes.
pirmīt atkal ar suni bijām, šoreiz ķērkt kā kaijas. suns jau nē, tas apsēžas blakus, bet es ķērcu kaijām, viena, laikam tēviņš, palika diezgan dusmīga, teicu: "labi, labi!" Tās kaijas jau kādu 3. vai 4. gadu nāk dzīvoties pie vienas 5stāvenes zālienā, nez, ligzdu arī tur taisīs, nevarēju saprast. diezgan bīstami uz zemes ligzdot, kāds cits paņems olas. pagājušajā gadā, kaimiņi, maitas (mannuprāt un kaijprāt), neļāva uz sava šķūņa jumta ligzdot, gāju skaidroties. bet cilvēkiem lielākoties riebjas kaijas. ķērcot un diršot uz auto. kurš ta' pats nedirš, kurš ta' pats neķērc. tās ir vasaras skaņas.
pavasarī kaijas mīļojas, tas, ko domāju esam tēviņš, piecēlās kājās, kad bija uz mani pikts, otra kaija - mātīte, palika guļam, un uz viņu noskatījās maigu skatienu

(10 raksta | ir doma)

16:24
Gribētu ierakstīt kopienā, bet nav apstiprināta epasta adrese, kā var apstiprināt to, kas nav pieejams?

(ir doma)

16:37
suns, kāpēc man tevi jānes katru dienu? katru dienu jāliecas un jānes 8 kg suņa. suns izdomājis spēli, apsēžas un skatās, un liek, lai es viņu nesu. un es nesu. dzīves un gadu nomocītā suņu māte liecas un nes mājās suni, jo suns paģēr, lai nes. nesu, nesu.

(ir doma)

18:27
Tikko saņēmu "Nemiera grāmata" by F. Pesoa, ko tulkojis visu mūsu draugs D. Dimiņš, sen neesmu bijusi tik iejūsmināta grāmatas dēļ. Ar to vienu citātu pietika, lai saprastu, ka jāmetas pirkt. Pašķirstīju - absolūti. Neatceros, kad vēl ar kādu grāmatu tā bijis.

(2 raksta | ir doma)

18:36
uz dullo atšķīru:
"Es domāju, ka tikai redzu un dzirdu, ka visā šajā dīkajā pastaigā neesmu nekas vairāk kā jau gatavu attēlu atstarotājs, balts ekrāns, uz kura realitāte ēnu vietā projicē krāsas un gaismu. Bet es biju kas vairāk, pats to nezinādams. Es joprojām biju dvēsele, kas noliedz pati sevi, un mana abstraktā novērošana joprojām bija noliegums."

319. lpp.

(ir doma)

18:46
vēl viens:
"Brīvība ir iespēja izolēties. Tu esi brīvs, ja vari attālināties no cilvēkiem, un tu neesi spiests viņus uzmeklēt naudas, bara instinkta, mīlestības, slavas vai ziņkāres dēļ - šīs lietas nevar barot klusums un vientulība. Ja tev nav iespējams dzīvot vienam, tu esi dzimis vergs. Tev var būt viss diženums, viss dvēseles varenums: tu esi dižciltīgs vergs vai gudrs kalps: tu neesi brīvs."

461. lpp

(5 raksta | ir doma)

19:16
vēl pēdējo:
"Skatoties uz sevi no malas, [..], es esmu rīcībnespējīgs, savažots, kad man jāsper soļi un jāveic žesti, nespējīgs runāt ar citiem, bez iekšējas skaidrības, [..], tāpat arī bez vajadzīgās fiziskās spējas nodoties vienkāršam roku darbam,[..].
[..]. Sapņotājs saprot, ka viņš tāds ir. Visa realitāte man traucē. Cilvēku runas manī rada milzīgu stresu. Citu dvēseļu realitāte mani nemitīgi pārsteidz. Plašais bezapziņas tīkls, kas ir jebkura darbība, ko es redzu, man šķiet absurda ilūzija bez ticama sakarīguma, nekas."

107. lpp.

(ir doma)

19:27
labi, nepārrakstīšu visu grāmatu:

"Es tiešām nezinu, vai neesmu jau tevi mīlējis tai tukšumā, nostalģijā, pēc kuras varbūt ir manas mūžīgās ilgas. Varbūt tu esi mana nostalģija, prombūtnes ķermenis. Tāluma klātbūtne [..]"

43. lpp.

(ir doma)

19:32
Tie bij Prozas lasījumi!

(ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba