|
Marts 14., 2019
15:22 jau nedēļu darba vietai jaunas telpas, ļoti tuvu pie manas mājas - 300 metri. no vienas puses ir labi, jo nav tālu jāiet, bet no otras - slikti, jo visu laiku mīcos pa savu mikrorajonu. kā zemnieks, kas guļ turpat, kur strādā.
varbūt laiks meklēt citu darbu, jo nekas cits jau dzīvē nemainās, nav maināms. protams, izņemot iespējamās slimības un nāves.
šorīt kārtojām kapu lietas. visi bija pārliecināti, ka kapvieta reģistrēta uz mana vārda, kā zemes īpašniece devos uz kapu kantori, lai dotu akceptu vēl viena mirušā apbedīšanai, bet nekā, izrādās, ka esmu 2. persona, tad nu nācās zvanīt mammai, lai taisās, ņem taksi un brauc formēt dokumentus, viena paraksta dēļ cilveku izrāva no miega. kapu kantorī pūslīgs vecis, kam laikam nepatīk dzīvie. toties kapracis jauks, bija atnācis ar savu kucēnu. kapracis vīrs ap gadiem 40, strādājot jau no 1993., skolā slikti mācījies, tā nu pēc 9. klases pievērsies kapu rakšanai. Esot labs darbs, jo kluss un svaigā gaisā, priekšnieku satiekot labi, ja 1x mēnesī.
mēs toties satiekam priekšnieku visu laiku, un reizēm gribas jautāt, vai viņš ir iedzēris savas zāles...
|
|
|
|
Sviesta Ciba |