|
|
|
Marts 4., 2008
00:39
Tagad neeju gulēt tikai tāpēc, ka kaķīts izstiepies pa manu gultu. Negribas iztraucēt viņa miegu, ja iztraucēšu, apvainosies un aizies. Sēžu un skatos, kā viņš guļ, tik maziņš un nevarīgs. Miegs dara ievainojamu un aizsargājamu ikvienu.
|
00:43
Ar cilvēkiem ir garlaicīgi runāt tad, ja zudusi par viņiem interese, bet ja viņi interesē kā tādi,tad var runāt arī bezjēdzības. Citreiz atkal otrādāk.
|
00:46
Par demokrātiju izlasīju "Kultūras dienā", tagad vajag kaut ko citu.
|
09:26
Pirmais sniegs, pirmais sniegs, nebūs jau šis pēdējais. Kādreiz mani mīļākie dzejoļi bija V. Plūdoņa pirmais sniegs, pirmais sniegs un J. Raiņa kaķenītei bērni bija.
Kā sniegs, tā autobuss Nr.21 lien lēni kā blakts, labi, ka dabūju apsēsties, vismaz varēju palasīt 5min.
Miegs šorīt nāk kā autobuss, kuru negaidu.
Paskatījos spogulī, man miega nomocīta seja un maisi zem acīm, lai gan raudājusi neesmu, un arī sāļu ēdienu neēdu, kā arī par nieru slimībām nesūdzos. Varbūt jāuzliek grimmu, kopš man ir pašai savs kabinets, mājās vairs nekrāsojos, bet, ja nav slinkums, tad mazliet uzkrāsojos darbā.
Tikko tikai ierados.
Ieliku, lai skan Depeš Mōde, kaut kā sakārojās.
Gribu sauli.
Tas arī viss.
Gh, rakstīju šo kolosālo postu 4 minūtes.
|
10:48
Man visu mūžu (pārspīlēju) pietrūkst dzīvesprieka, bet noteikti to ietekmējis arī tas, ka teju no dzimšanas dzīvoju veco ļaužu pansionātu, slimnīcu, kapu un morga ielenkumā, proti, Mežciemā, kā arī tas, ka vecāki ir mediķi, un visu laiku esmu klausījusies slimībstāstus, manā bērnībā tēvs vēl par ūdenslīdēju piestrādāja, tad nu man netieši saskārties arī ar slīkoņiem nācās.
Visu dzīvi ar beigu sajūtu baigu es dzīvoju. Taču arī ar brīnumu.
|
12:01
tagad ēdīšu biezpienu un klāt piekodīšu sarkano papriku
|
12:03 - d
jāņogas un korintes, mellenes un zaļi āboli. kartupeļu un plānās pankūkas. ledenes pa 1rubl./kg - bez papīrīšiem, laikam saucās - monpansjē, parasti visas salipa kopā, maziņas un smieklīgas formas. reizēm tās bija salipušas kabatā. ķieģelīša rupjmaize un piens skolā pagarinātās dienas grupā, bērni ņēma no mājām zafti, un tad launagā bija ķieģelīts ar zafti un piens. atceros lielās metāla paplātes, un kā glāzes šķindēja. vēl ādažu kartupeļu salmiņi par 15 (agrāk pa 10) kapeikām. vēl bija gardi zivju pīrādziņi pa 5 kapeik. vēl ar bērnību saistās ūdens no gāzētā ūdens automāta un tomātu sula veikalos no lielām piltuvēm, uz galdiņa stāvēja sāls un ūdens glāze ar karotīti, lai piebērtu sāli tomātu sulai.
uff, tikko ienāca degunā tomātu sulas smarža (no smadzeņu šūnām)
|
12:42
zemes nav, ir tikai debesis - loga 2. pusē
|
14:11
sāp galva, un nelīdz nekāds saridons
|
15:57
kas šodien notiek? baltais vs saule, visu laiku.
|
19:39
kaķis stāv uz palodzes un brīnās, kas tur tā skan, bet tas ir sniedziskais. šis stāv uz 2 kājām un skatās pa logu tagad
|
19:39
sunim saku: "ja jau esi atnācis, tad paliec te"
|
|
|