|
|
|
Novembris 6., 2006
02:00
Tālumā ir projumā, sausā zemē, nebūt te, prom būt,bet būt,būt, nevis nebūt
|
12:09
a) viendien jauki bija, pastaigādamies pa Meža I kapiem, dzirdējām kā pie viena kapiņa tantiņas jo skaļi dziedāja "'dāaāāžu skaāāistu ziedu gaujā kaisīju..", priecīgi bija, nez, varbūt šīs, vecie eņģeļi, tur bieži dzied b) šodien sniegs pilsētu - pacientu ietin līdz ausīm, tas ir jauki c) esmu slima un esmu mājās - arī jauki d) jauki ir arī tas, ka sēžu un dzeru zaļo tēju + ingvers = mīlestība + rupjmaize ar sviestu e) tas, ka man ir vienalga, arī ir diezgan jauki
|
12:20
jāuzraxta īmajlu kapu piemineklim, lai miers. vismaz nebūs jāgaida (ne)atbildi
|
13:33
vāi, vāi, skatos, violets taurenis pie mana loga, bet nekā, nekā, vārna plivinās kā izrādās, krā, krā, hahahahā, labi, ka ir stikls, nevar tik viegli vis ieknābt
|
13:40
kolosāli, brīnumaini, nemaz nevajag lietot zāli (nemaz i nekad neesmu lietojusi, jo esmu tautumeita) - pie īstā loga oranžs ķēms pielīda, ceļamkrāns, jbtw, rīgas siltums, hik - hik, idijoti
|
14:14
tauren's tauren's aptauren's
|
17:32
ziema sagaidīta, tagad jāgaida pavasaris.
ja neko citu gaidīt negribas, tad gadalaiku maiņu gan var gaidīt. citu neko. negribu palikt par muļķi, tāpat jau esmu
Mūzika: The Tiger Lillies - Hardest Bastard
|
18:08 - no vecām platēm, 30-tie
kad atnāk dienas rožainās, ko sauc par jaunību, cik laimīgs draugu pulciņā, tad vari justies tu
laipna kā saule, silta kā sirds, vienīgā zvaigzne, kas tev visu mūžu mirdz, ir draudzība īsta, ne zūd tā, ne rūs, bet līdz pat kapam pavada mūs,
zelts tevi dara bagātu, no mīlas izaug prieks, un tomēr, ja tev drauga nav tu esi tukšinieks
laipna kā saule, silta kā sirds, vienīgā zvaigzne, kas tev visu mūžu mirdz, ir draudzība īsta, ne zūd tā, ne rūs, bet līdz pat kapam pavada mūs,
var dažreiz dzīvē gadīties, ka laime novēršas, tad īstam draugam uzticies, viņš tevi neatstās,
ja kāds tevi atstāj grūtībās, kad rādās tukšs ir trauks, pēc tā tu velti nesēro, tas bija viltus draugs
laipna kā saule, silta kā sirds, vienīgā zvaigzne, kas tev visu mūžu mirdz, ir draudzība īsta, ne zūd tā, ne rūs, bet līdz pat kapam pavada mūs,
un kad šo dzīvi noliksi kā ceļa drēbes tu, īsts draugs pie kapa velti [nevaru saklausīt] skumju asaru
laipna kā saule, silta kā sirds, vienīgā zvaigzne, kas tev visu mūžu mirdz, ir draudzība īsta, ne zūd tā, ne rūs, bet līdz pat kapam pavada mūs
(caurvijas trokšņi un lalalaa noskaņa)
Mūzika: Edviins Kruuminjsch - Draudziibai
|
21:23
jūtos kā gaļasgabals, ko grauž tārpi, tikai tie nav tārpi, bet baktērijas
|
22:42
apmulsumvakars :)
tas dēļ rūķiem
|
22:48
atcerējos, ka "kādreiz" nesām jauniešiem visādas pakas ar mantām vai lellītes. šie arī mulsa:) tas gan nebija tik daiļi. es jau laikam vispār tā nedaiļi vairāk.. nesām pašneadītas tautumeitiņas, treniņtērpus un plastmasas sunīšus un plastmasas futbolistiņus, piezvanījām pie durvīm un metāmies prom. reiz viena jaunieša durvju priekšā izkaisījām daudz, daudz čiekuru, šis pat apvainojās. nekad ne prātā neienāca, ka man arī kāds kaut ko varētu atnest tādā veidā. turklāt kulties uz nostūri lietū un tumsā. tā tikai rūķi var
|
23:05
šodien es arī no pasakas, galīgi netīriem matiem, tērpā vēl tizlākā, krekšķu un atkrēpoju, jo esmu brīnišķīga princese, taču sēžu un smaidu
|
|
|