|
|
|
Septembris 22., 2006
01:02
tikai kas gan tā par gļēvulību, ka atvadīties nevar kā nākas
kāpēc aiziet slepus, nevis tā riktīgi
vai labāk ir gaidīt, kamēr cilveeki, kas ienaakuši kā silta tēja, lai iztvaiko?
|
01:40
ah, cik lieliski protu sevi saraudināt, kolosāli izdodas
sirdspuksti nāvīgā ātrumā izbirst pa grīdu (bet varbūt iekritu pati es āliņģī)
|
01:56
vēl feina sajūta ir, kad rokas noķēpātas ar līmi "moments", receptori salīmējas un kļūst nejūtīgi. varētu visu šitā uz laiku
|
02:28
mja, es tik ļoti sevī, ka pat vēlēšanu kampaņu nemanu. šaušalīgs egoisms
|
11:33
vakar nolūza viens zariņš tam kociņam, kas aug manā galvā
eh.
neesmu jau nekāda daiļdārzniece, bardaks vien..
|
11:36
vai tiešām ir tā, ka ziemā no sasalušās zemes rok kokus laukā ar visām saknēm, un pārstāda/ieceļ citā vietā? 1 šito stāstīja, bet nu izklausās muļķīgi
|
15:00
ir noticis kaut kas labs? jāskrien ar pieri saulesstaros, kamēr vēl nav par vēlu, rīt jau rudens, un tad nāks raudiens vēl vairāk, vai arī mazāk. būs vismaz bezlapu ķinķēzi miglā. tas ir vienīgais, ko vajag.
bet citādi - tukšums. bezjūtība kaut kāda. norīts smilšpapīrs.
tūliņ man jāsvin savu vārda dienu, ehh, nemaz negribas tērgāt un priecāties.
gāžu "čornuhu", bet nekas, kaut kā tā sanāk pēdējā laikā. jāmēģina atcerēties stāvokli PIRMS tam, un jāatver durvis
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |