|
|
|
Februāris 7., 2008
21:03
Nebija slimnīcā jocīga gadījuma,bet tas nekas, i tāpat ir jocīgi. Pat ja vēl uzsnigs, vienalga jaušama ir mošanās. Saule kāpj debesīs aizvien augstāk. Arī ja auxtums vēl būs, tas jau būs maigāks par to auxtumu,kas nāk tumsas laikā. Kaut kā labi. It kā akmens no manis būtu noripojis. Paldies, Andri! Tagad ēdīšu granātābolu. Fonā ieslēdzu "Nabu" baigā dziesmiņa tur tagad skan-zvēru balsis no kūts. Mīļi. Galva,maita,nerimstas sāpēt. Tableti negribas dzert,ko nu bojāšu aknas,gan jau pāries. Caureja arī pārgāja. Viss,kas sāp, pāriet. Jāturas braši kā kalnam,pārejas, lai drošas. Īstenībā gribētos uz kalniem aizbraukt, ne uz augstākajiem,bet kaut uz Tatriem vai patrallināt Alpos,taču ne ziemā,gribētos, kad zāle ir zaļa un debesis zilākas. Dziļāk kontinentā man vismaz nesāp galva,bet te, jūras malā, itin bieži. Migrēna esot kaprīzu sieviešu slimība,bet es jau tikai mazliet tāda esmu. Vēl kādu laiku būšu, šodien man patīk dzīve.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
