|
Jūnijs 15., 2007
xin | 11:14 Da mēs vispār neesam raduši paust savas pozitīvās emocijas - tur arī viss āķis. Es ķeru kaifu, ja kāds/kāda uz mani skatās - esmu pamanīta un, visticamāk, ļoti labi izskatos/izceļos utt. uz vispārējā fona. Un es cenšo pasmaidīt pretī... Pat ja īstenībā cilvēks nav skatījies vai smaidījis man, pofig, jo viņš/viņa tik un tā mani nākamajā mirklī aizmirsīs. Šo psiCholoģiju bieži izmantoju. Un tā, nereti, ir arī skumja psiCholoģoja...
Un tagad mazliet indes. Cik daudz mēs, Cibiņi, atceramies viens otra rakstīto? ...
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |