|
Jūnijs 7., 2007
putnupr | 10:00 Citreiz uznāk pasaules lāpītājas sajūta.Gribas palīdzēt bezpalīdzīgajiem,bet tas nevarētu būt kaut kas tīrs,drīzāk tāda kā sevis pacelšana,sak,es vēl turos.Vai arī skumjas par vecajiem cilvēkiem,bet patiesībā žēlums,ka tas drīz notiks ar mani. Smiešos vecīgus smieklus,bet smiešos,kad skumšu,tad acis peldēs kā zupā,un mani kādam svešiniekam būs žēl
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |