|
|
|
Marts 30., 2007
20:04
Nevar būt,ka šī ir īstā seja,nepamatoti šainī un hepī,es varētu stāvēt uz taburetes un lasīt sprediķi par to,nē,ne jau par dievu,bet kaut ko banālu,varbūt man vienkārši priecē debesis,kas nekādi nestimulē kaut kādu lēkmi,esmu kā zefīrs-pārāk salds,jāpieber sāli,tikai nevaru saskatīt brūces,sajust ne tik,liekas,kā gan var būt tik skaisti,nē,man vienkārši zied puķes,jo esmu dārzniece domās,kas sarijas melnzemi,bet atklepo baltas smiltis, un akmentiņš allaž lec laukā,nav man laukakmeņa sirds, nav. Vispār,nezinu,ko tagad pateicu..
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
