|
Februāris 20., 2007
putnupr | 23:49 visnotaļ dīvaina sajūta. es kādreiz nesapratu, kāpēc slidkalniņu ledus ir melns, tagad arī nesaprotu. tikko sēdēju un iedomājos, ka gribas šļūkt pa slidkalniņu, un lai pie cimdiem būtu savēlušies ledus bumbulīši. vispār šāda ziema visvairāk ar bērnību saistās, lai gan vairāk joku tika darīti vasarā, tomēr ziema vairāk kā bērnība. varbūt daļēji tas saistīts ar dzimšanas dienu, kura man ir ziemā. aj nezinu. šodien galva arī jocīga, nevaru īsti saprast, vai ir šodiena, rītdiena vai vakardiena. kāpēc gan jāiedomājas, ka rītdiena par šodienu sliktāka būs. varbūt tak labāka. reizēm galvā ir the clash of civilizations, bet tas gan jau tādēļ, ka visu laiku ir vajadzīgi kontrasti. auksts un karsts, brutāls un banāls, gremošana un atgremošana, smiekli un asaras utt.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |