pašbarotava.

12:16am: gribas darīt vairāk. visur.
gaidu to dižo brīdi, kad mājas izskatīsies pēc mājām. un tad gan.

12:17am: gribas, lai nāk labi cilvēki ciemos.

12:18am: dzērveņu virtenes logos karināt. bildes rāmēt un pie sienām krāmēt. sildīt karstvīnu un cept siermaizes krāsnī. vispār dumi, laikam nevajadzēja durvju zvanu demontēt. ding dong vai dzinkššš vai kā viņ tur, tā tāda mājas skaņa tomēr.

12:23am: un tagad gribu gulēt un rīt gribu uz darbu.

5:38pm: mietpilsoniskā laime.
skaņa no mana jaunā cd atskaņotāja tāda, ka trakam jāpaliek. skaisti. gan skārleta, gan beirut, gan the national, gan kings of leon, gan vecais toms - viņi visi ir sākuši skanēt dzidrāk, tīrāk, niansētāk. pat manos nemēbelētajos 29 kvadrātmetros. un vēl. kaut arī dažādu, kaut patīkamu, tomēr visai nogurdinošu pienākumu dzītai, man dikti patīk pārnākt mājās agrāk, tā ap pieciem. saule manu istabu piespīdējusi pilnu ar medaini dzelteno krāsu. gribot negribot jājūtas gaišai, smaržīgai un sasilušai.

5:48pm: bet ja par tām laimēm, tad es aizvien ticu, ka divas vienīgās, kas mums, cilvēkiem, pieejamas, ir mietpilsoniskā un pašizpausmes laime.