: atpakaļ
pienākumos.
pagājušas divas nedēļas, kurās izdarīts nepiedodami maz no plānotā. vairāk vai mazāk pamatotu iemeslu dēļ. taču ir daudz gulēts. daudz lasīts. daudz izdomāts. daudz (par daudz) justs. daudz ēsts. daudz pīpēts. pavadīts laiks vecāku mājās. savās mājās. pie jūras, un nu un tad, ka aukstumā. nu un tad, ka, šķiet, pēdējā skaistajā dienā (vakar) nomodā tika pavadītas labi ja 6 stundas...
šī nedēļa sākusies ar kaut kādu necerētu jaudu čīkstēšanas, pīkstēšanas un neapvaldāma īgnuma vietā. nē, nu nekādi kalni tuvākajā laikā visticamāk netiks gāzti. taču pie pirmās pēcatvaļinājuma dienas izdarīts gana. sarunāts randiņš ar mēbeļu taisītāju. atrasta daļa virtuves tehnikas. vārdusakot, daži praktiskie lēmumi pieņemti. (ak šausmas, cik tas ir grūti. bet tā ir maksa par... brīvību? to, ka esmu.. viena? pag, pag. viena!? par aiziešanu no mājām.. (oi, nu nesāc atkal!)) nu ja. pie kā paliku? ak, jā. ieviesta kārtība drēbēs un saprasts, kas jālidina ārā - mīļas noplukušas jaciņas - tā strīpainā... un arī vecās noplīsušās, rūtainās (2 gab.) bikses noliktas uz promnešanu, jācer, līdz rītam tāa izturēs un neatgriezīsies kaudzītē "kas vēl kādreiz noderēs". savādi, ka pat drēbes tik ļoti piesūcas ar sajūtām, iekonservē smaržu... (eu, eu, kas ta nu). nu jā, un secināts, ka trūkst vēl šis tas (tomēr?! nu, nu, nu. jaunais skapis pilnīgi noteikti nebūs bezizmēra...). jā, un - kas nav mazsvarīgi - gan ēsts, gan pīpēts mazāk. un pat pastrādāts visnotaļ ražīgi, iesildoties rītdienai, kad sāksies pa īstam.
šorīt, tāpat kā lielākā daļa sastapto un lasīto, pamodos no negantā negaisa. dažiem likās, ka karš klāt. es biju pilnā pārliecībā, ka brūk māja. 5 minūtes drudžaini klausījos, kas sekos. prātā jau iztēlojos, kā pusmūžu maksāju kredītu par gruvešu kaudzi. nē, mājai tomēr nekas nekaiš. tad manu uzmanību uz minūtēm 20 pārķēra gaisma, tik skaista, ka spēju vien blisināties, nedomājot neko. tik neticami spilgti pelēkdzeltens. nez, kas tas par toni? uz mēles - tēraudzeltains - bet vai maz tāds eksistē? ai, kā pēcāk šaustīju sevi, ka neesmu ietrenējusies no rītiem nofokusēt skatienu, ka esmu tik neglābjama slinķe - nu vajadzēja tak kāpt iekšā gumijniekos un iet fotografēt. no šejienes radusies iecere manam tuvākā laika projektam - pārkvalificēties par cīruli. kā man tas iznāks, skatīsiemies. (marš, gulēt!). jā, gumijniekos gan tomēr iekāpu un pareizi darīju. tramvajā gan jutu dažus neizpratnes pilnus skatienus, kādēļ jāvelk kājās kaut kas tik dīvains. bet es ar lepni paceltu galvu lūkojos tālēs, pie sevis skaitīdama mantru "a man ta kājas sausas a man ta kājas sausas". jā, varbūt jau no šī, rīta agrumā taisni ieņemtā mugurkaula ir izvirpinājusies visa diena - nemaz ne tas sliktākais jauna darba cēliena sākums.
pienākumos.
pagājušas divas nedēļas, kurās izdarīts nepiedodami maz no plānotā. vairāk vai mazāk pamatotu iemeslu dēļ. taču ir daudz gulēts. daudz lasīts. daudz izdomāts. daudz (par daudz) justs. daudz ēsts. daudz pīpēts. pavadīts laiks vecāku mājās. savās mājās. pie jūras, un nu un tad, ka aukstumā. nu un tad, ka, šķiet, pēdējā skaistajā dienā (vakar) nomodā tika pavadītas labi ja 6 stundas...
šī nedēļa sākusies ar kaut kādu necerētu jaudu čīkstēšanas, pīkstēšanas un neapvaldāma īgnuma vietā. nē, nu nekādi kalni tuvākajā laikā visticamāk netiks gāzti. taču pie pirmās pēcatvaļinājuma dienas izdarīts gana. sarunāts randiņš ar mēbeļu taisītāju. atrasta daļa virtuves tehnikas. vārdusakot, daži praktiskie lēmumi pieņemti. (ak šausmas, cik tas ir grūti. bet tā ir maksa par... brīvību? to, ka esmu.. viena? pag, pag. viena!? par aiziešanu no mājām.. (oi, nu nesāc atkal!)) nu ja. pie kā paliku? ak, jā. ieviesta kārtība drēbēs un saprasts, kas jālidina ārā - mīļas noplukušas jaciņas - tā strīpainā... un arī vecās noplīsušās, rūtainās (2 gab.) bikses noliktas uz promnešanu, jācer, līdz rītam tāa izturēs un neatgriezīsies kaudzītē "kas vēl kādreiz noderēs". savādi, ka pat drēbes tik ļoti piesūcas ar sajūtām, iekonservē smaržu... (eu, eu, kas ta nu). nu jā, un secināts, ka trūkst vēl šis tas (tomēr?! nu, nu, nu. jaunais skapis pilnīgi noteikti nebūs bezizmēra...). jā, un - kas nav mazsvarīgi - gan ēsts, gan pīpēts mazāk. un pat pastrādāts visnotaļ ražīgi, iesildoties rītdienai, kad sāksies pa īstam.
šorīt, tāpat kā lielākā daļa sastapto un lasīto, pamodos no negantā negaisa. dažiem likās, ka karš klāt. es biju pilnā pārliecībā, ka brūk māja. 5 minūtes drudžaini klausījos, kas sekos. prātā jau iztēlojos, kā pusmūžu maksāju kredītu par gruvešu kaudzi. nē, mājai tomēr nekas nekaiš. tad manu uzmanību uz minūtēm 20 pārķēra gaisma, tik skaista, ka spēju vien blisināties, nedomājot neko. tik neticami spilgti pelēkdzeltens. nez, kas tas par toni? uz mēles - tēraudzeltains - bet vai maz tāds eksistē? ai, kā pēcāk šaustīju sevi, ka neesmu ietrenējusies no rītiem nofokusēt skatienu, ka esmu tik neglābjama slinķe - nu vajadzēja tak kāpt iekšā gumijniekos un iet fotografēt. no šejienes radusies iecere manam tuvākā laika projektam - pārkvalificēties par cīruli. kā man tas iznāks, skatīsiemies. (marš, gulēt!). jā, gumijniekos gan tomēr iekāpu un pareizi darīju. tramvajā gan jutu dažus neizpratnes pilnus skatienus, kādēļ jāvelk kājās kaut kas tik dīvains. bet es ar lepni paceltu galvu lūkojos tālēs, pie sevis skaitīdama mantru "a man ta kājas sausas a man ta kājas sausas". jā, varbūt jau no šī, rīta agrumā taisni ieņemtā mugurkaula ir izvirpinājusies visa diena - nemaz ne tas sliktākais jauna darba cēliena sākums.