Tā, kurai zalkši nāk mājās' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, September 30th, 2004
Time |
Event |
3:48p |
Mūsu dēlu sauc tā pat kā mūsu kaimiņu ;) | 5:34p |
Šiķroju drēbītes, kas paredzētas tam laikam, kad Mazums būs palicis lielāks un man piemetās bail - viņš ir tik maziņš, tik niecīgs ka šīs lielās drēbes man liekas svešas, tālas, nu tādas, kas neattiecas uz mums. Bet ar prātu es zinu, ka Mazums izaugs, taps lielāks un no tā man ir nedaudz bail. Negribu pārmaiņas. Man ir labi tā kā ir.
Current Mood: mērena panika | 5:52p |
Es mācījos speciālajā mūzikas skolā no pirmās klasītes, no saviem 6 gadiņiem. Bieži gāju uz klasiskās mūzikas koncertiem. Un es atradu savu veidu Kā klausīties: es sapņoju - ar vaļējām acīm sēdēju un redzēju ainas ar mežiem, kokiem, dzīvniekiem - tādus saraustītus ainu gabalus. Bet kamēr prāts bija aizņemts, šķiet, ka mūzika ir ielīdusi man sirdī. Sēžu, klausos Bahu un nervozēju it kā būtu kafiju sadzērusies, noskumstu it kā būtu redzējusi ko skumīgu, sastingstu it kā būtu piedzīvojusi ko labu...
Viss, kas notiek ar mani pieder man, jo pastāstīt Kā es jūtos un Kā es uztveru - to es nevaru. Fiziski. Atnāksiet, apsēdīsieties, es, iespējams, raudāšu, bet jūs nesapratīsiet.
Laikam tas ir Mans Romāns ar mūziku. |
|