| |
[May. 17th, 2005|04:36 pm] |
Tad es dzirdēju kā noklaudz durvis. Tepat tas likās, tik netālu. Bet tomēr tas bija gan laikā tik tālu, tik pat tālu attālumā, kas mūs šķīra. Es nezinu, kad vārdi man radīsies, lai tev pateiktu, ko jūtu, kad redzu un, kad neredzu tevi es vairs.
Es nezinu, vai pasakot kaut kas mainītos.
Vai noklusējot viss mainīsies tieši tā pat kā nepasakot? |
|
|
