- PROGRAMMĒTĀJA LIKTENIS AMERIKAS SAVIENOTAJĀS VALSTĪS
- 3/17/10 12:27 pm
-
purvainaisAmerikāņu datorkompānijas ignorē starptautiski pieņemtās programmētāju darba izmantošanas normas.
Dramatisks ir daudzu Amerikas programmētāju liktenis šobrīd. Viņu vidū palielinās bezdarbs, tiek atlaisti augsti kvalificēti speciālisti ar lielu pieredzi, tādējādi palielinot atlikušajiem darbiniekiem uzlikto slogu: darba maiņas tiek pagarinātas līdz 12 — 14 stundām ar darba intensitāti, kas pārsniedz cilvēka organisma bioloģiskās iespējas. Uzņēmumi ignorē starptautiski pieņemtās programmētāju darba izmantošanas normas un standartus.
Starptautiskie standarti nosaka, ka programmētāja darba maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt 5, maksimums 6 stundas ar 15 minūšu vingrošanas un acu vingrinājumu pārtraukumiem ik pēc pusotras stundas. Pusdienu pārtraukums: 40 — 50 minūtes, bet atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par mēnesi, pieņemtā 12 — 15 dienu atvaļinājuma vietā.
Kādēļ mēs runājam par programmētāja pārslodzes izraisītajām traģiskajiem sekām? Darba intensitātes palielināšana, kas vērsta uz domāšanas un reakcijas paātrināšanu, kā arī maksimāla smadzeņu slodze komplektā ar gandrīz 100-procentīgu fizisku nekustīgumu visas dienas garumā veicina profesionālo slimību rašanos: strauji pasliktinās redze, paaugstinās acs iekšējais spiediens, attīstās impotence, osteohondroze, tiek traucēta vielmaiņa, kas savukārt draud ar diabētu, utt.
Ar tādu slodzi pie datoriem strādājošie 1,5 līdz 2 reizes biežāk cieš no centrālās nervu sistēmas saslimšanām, sirds un asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta slimībām. Bet, ja pārslodze darbā ar peli izraisa sāpes rokā (“tuneļa” sindroms), tad šī slimība, ja to neārstē, nopietni skar roku muskuļus, nervus, dzīslas un noved pie invaliditātes. Vispār atbalsta un kustību aparāta saslimšanas programmētājiem ir sastopamas 3,5 reizes biežāk, nekā citu profesiju pārstāvjiem.
Programmētāju profesionālās slimības noved pie invaliditātes un dažreiz pie pāragras nāves. Toties programmētāja smadzenes ir īsta zelta dzīsla darba devējam, kurš uz tās rēķina kļūst stāvus bagāts, ieguldot minimālus līdzekļus (telpu īre, elektrība, datori).
Šāda bagātnieka piemērs — Bils Geitss. Viņš ir visbagātākais cilvēks pasaulē, bet viņa programmētāji — 27 tūkstoši cilvēku — saņem zemu atalgojumu, jo viņu darbs netiek novērtēts kā nodarbošanās ar zinātni, pretēji zinātnieku radošajai darbībai.
Papildus augstāk minētajam psihologi ir identificējuši jaunu saslimšanu — datormāniju, kas ir ne mazāk postoša kā alkohols un narkotikas, un noved pie dziļām personības izmaiņām, pašizolācijas, izklaidības, nelīdzsvarotības, vienaldzības pret tuviniekiem, nevīžīga apģērba un nesakopta ārējā izskata...
Jau sen izgaisināts mīts, ka visi programmētāji esot laimes lutekļi, veiksminieki. Šie cilvēki par savu profesiju maksā ar savu veselību, dzīvi, bet nauda, ko tie saņem, nav ekvivalenta neprātīgi saspringtajam darbam ar pastāvīgām nervu pārslodzēm.
Papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem, programmētājam vienmēr jāmācās jaunas programmēšanas valodas un jāapgūst arvien jaunāki datoru modeļi. Programmētājs ir mūžīgais students.
Par laimi, nesen tika publicēta ziņa, ka ir nodibināta arodbiedrība (tostarp arī krievvalodīgo programmētāju un to ģimeņu aizstāvēšanai): slavenajā Silīcija ielejā noticis pirmais profesionālās asociācijas kongress. Šajā asociācijā iestājušies pieredzējuši juristi un nopietni uzņēmēji. Bravo!
M. KURBAŅINS,
N. VILINSKIS,
E. SLAVINS
Ņujorka
----------------------------------
Tulkots no Судьба программиста / Microsoft / Хабрахабр.