- 331., 332. lappuse
- 10/4/09 06:44 pm
-
purvainaisDrukāšanas statistika: 21 minūte, 4233 baiti.
* * *
valdība izrāda nosodāmu vienaldzību par pazudušā kapteiņa Granta likteni, paši ar savu iniciativu dodas to meklēt. Šajā fantastiskajā ceļojumā autors mūs izvadā pa Australijas un Amerikas kontinentu, parādot to īpatnējo faunu un floru un visus turienes apstākļus. Taču sīs krāšņās ainavas nenomāc pašus romana varoņus. Rakstnieks parāda viņu drošsirdību, biedriskumu, pašaizliedzība, nesavtīgums un neatlaidība spraustā mērķa sasniegšanā — tās ir Žila Verna pozitivo varoņu raksturīgākās īpašības, un tāpēc viņa grāmatas tā valdzina jaunatni, bet it īpaši mūsu padomju jaunatni, kas alkst paveikt lielus, cildenus un varonīgus darbus.
Žils Verns savos darbos pauž arī dziļu demokratismu un humanismu. Viņš skarbi nosoda kolonizatoru zemisko rīcību pret iedzimtajiem. Viņa simpatijas allaž ir apspiesto pusē. Jo spilgti tas izpaužas romanā «Jūras dzelmēs». Noslēpumainais un apbrīnojamais kapteinis Nemo saka: «Šis indietis ir apspiests zemes iemītnieks, bet es līdz pēdējam elpas vilcienam aizstāvēšu visus apspiestos.» Un tālāk: «Vai jūs domājat, es nezinu, ka pasaulē ir daudz cietēju un veselas apspiestas rases, daudz nelaimīgo, kuriem jāpalīdz, un upuri, kas sauc pēc atriebības.» Šīs domas pauž ne tikai kapteinis Nemo, bet arī autors ar profesora Aronaksa vārdiem. Sarunādamies ar Nemo par jūras dzīlēs nogremdētā zelta meklēšanu, viņš saka: «Viņu (proti, akcionaru, kas meklē šo zeltu) man mazāk žēl, drīzāk gan to tūkstoš trūkumcietēju, kuriem šie saprātīgi izlietotie miljoni nāktu par svētību.»
Kapteinis Nemo acīm redzami nonācis konfliktā ar pastāvošo iekārtu un tāpēc meklējis savu neatkarību jūras dzelmē. Viņš bijis verdzības un apspiešanas ienaidnieks. Viņa kajites sienas grezno brīvības cīnītāju portreti. No romana izriet, ka viņš atbalsta Kretas salas revolucionarus. Kādreiz sarunā ar profesoru Aronaksu viņš izsaucas: «Jūra nepieder despotiem. Tās virspusē viņi vēl var izlietot savus netaisnos likumus, savstarpēji cīnīties, iznīcināt cits citu. Bet trīsdesmit pēdu zem ūdens viņu vara izbeidzas. Viņu iespaids izdziest, viņu spēks zūd. Ak profesor, dzīvojiet jūras klēpī. Vienīgi tur rodama īsta neatkarība. Tikai šeit nav neviena kaklakunga! Tikai šeit ir pilnīga brīvība!»
Romanā «Noslēpumainā sala» Žils Verns atklāj Nemo personības noslēpumu. Pirms nāves viņš salas iemītniekiem pastāsta savu dzīves stāstu. Viņa īstais vārds ir princis Dakars. Dzimis indietis, viņš izglītojies Eiropā. Atgriezies dzimtenē, vadījis tautas sacelšanos pret Anglijas virskundzību.
331
Šī kustība cietusi neveiksmi, un viņš kopā ar saviem tuvākajiem biedriem uz kuģa «Nautils» jūras dzelmē guvis kāroto neatkarību.
Romans «Noslēpumainā sala» it kā pauž rakstnieka ilgu piepildījumu pēc jaunas sabiedriskas iekārtas, kur nav šķiru, nav antagonisma, kur valda vienlīdzības un draudzības princips.
Žils Verns atzīst, ka zinātnei jākalpo tautai. Ar naidu un riebumu viņš tēlo zinātnieku, kas sevi nodevis kara kalpībai. Tādas ir profesors Šulce romanā «Pieci simti miljoni begumi».
Pēc atgriešanās no ASV (1867. gadā) rakstnieks savos stāstos «Amerikas paražas» vērš skarbu kritiku pret amerikaņu veikalnieciskiem paņēmieniem, skaļo reklamu un iedzīvošanās kāri.
Romanā «No lielgabala uz mēnesi» viņš izsmej amerikaņu tirgoņus un rūpniekus, kas alkatīgi ierāvuši kara laikā un kam nemaz nepatīk, ka pienākusi «klusā sezona».
Žils Verns pareizi uztvēris laikmeta praktisko iedzīvošanās kāro rūpnieku, un tāpēc viņa tēlotie zinātnieki ir neatzīti un nesaprasti vientuļnieki — kā lidaparata izgudrotājs Roburs un zemūdenes konstruētājs kapteinis Nemo.
Savā diezgan garajā rakstnieka mūžā Žils Verns sarakstījis 57 romanus, kuri ietilpst tā saucamajā «Neparasto piedzīvojumu serijā». Protams, visiem viņa darbiem nav vienādas vērtības, taču daudzi no tiem joprojām piedzīvo jaunus izdevumus un ieskaitīti jaunatnes literaturas zelta fondā.
Redakcija