October 3rd, 2009

• 329., 330. lappuse
• 10/3/09 07:39 pm
• Drukāšanas statistika: 25 minūtes, 4776 baiti.
  
  Piezīme. Tā kā lappuses ir daļēji bojātas, nesalasāmās vietas tekstā ir aizstātas ar apzīmējumu «[nav salasāms]».
  
  * * *
  
  ŽILS VERNS
  (1828 — 1905)
  
  Šogad aprit 50 gadi kopš miris franču rakstnieks Žils Verns. Piecdesmit gadi nav liels laika sprīdis vēstures perspektivā, taču pietiekami liels, lai aizmirstu nenozīmīgu rakstnieku un viņa darbus. Bet Žila Verna darbi nav aizmirsti. Jaunieši vēl joprojām tos lasa ar lielu sajūsmu un aizrautību.
  Dižais franču tautas vadonis Moriss Torezs savā autobiografiskajā romanā «Tautas dēls», runādams par jaunībā lasītajām grāmatām, raksta: «Žila Verna grāmata «Jūras dzelmēs» spārnoja manu iztēli. Mani sajūsmināja ne tik daudz kapteiņa Nemo piedzīvojumi, kā viņš pats. Es viņā saskatīju nonicinātās zinātnes cildenu ģeniju, zinātnes, kas uzveiks visu, kas pārveidos pasauli un cilvēkus tad, kad tā tiešām kalpos tautai.»
  Ievērojamais zinātnieks un izgudrotājs Ciolkovskis atzīstas, ka tieši Žila Verna darbi ierosinājuši viņa profesijas izvēli.
  Žils Verns dzimis advokata ģimenē. Jaunībā viņš gatavojās jurista profesijai, bet 1850. gadā pievērsās literaturai, taču viņa pirmie darbi: stāsti, komedijas un vodeviļas tagad pilnīgi aizmirsti.
  Žils Verns dzīvoja visai ievērojamā laikmetā. Viņš pieredzēja 1848. gadā revoluciju Francijā un arī tās sagrāvi, kam sekoja smagie Otrās imperijas gadi. Iespējams, ka reakcija nomāca jauno rakstnieku un tāpēc viņš pievērsās fantastisko un populari zinātnisko darbu žanram. Pagājušā gadsimtā strauji uzplauka technika. Notieka ievērojami atklājumi bioloģijā, fizikā, ķīmijā un astronomijā. Tas, bez šaubām, būs ietekmējis jauno rakstnieku. Apbalvots ar apbrīnojamu fantaziju, viņš, liekas, izmanto šos atklājumus, lai bēgtu no drūmās ikdienas. Rakstnieks savos šķietami fantastiskajos darbos tomēr balstās uz reāliem pamatiem. Viņš pats reiz izteicies: «Lai gan es saceru un izdomāju, tomēr allaž palieku īstenības robežās. Pienāk laiks, kad zinātnes izgudrojumi [nav salasāms]». Tagad šie vārdi
  
  329
  
  piepildījušies, tikai pašam rakstniekam nebija lemts piedzīvot tos laikus, kad zinātne jau pārspējusi viņa pārdrošo iztēli. Jo sevišķi to var attiecināt uz mūsu socialistisko Dzimteni un tās apbrīnojamiem zinātnes un technikas sasniegumiem.
  1863. gadā iznāca Žila Verna pirmais fantastiskais romans «Piecas nedēļas gaisa balonā». Šis romans nodibināja jaunā autora slavu. Grāmatu tulkoja daudzās valodās. Rakstnieks saņēma jūsmīgas un atzinīgas atsauksmes. Kopš tā laika viņš nododas tikai fantastisko un populari zinātnisko romanu žanram. Ik gadus laiž klajā pa romanam. Rakstnieka darba spējas ir apbrīnojamas. Viņš pats teicis: «Darbs ir manas dzīves normalais uzdevums. Ja es nestrādāju, tad jūtos gluži kā bez dzīvības.» Pēc Ž. Verna biografijas pētnieku datiem, viņš strādājis ļoti sistematiski un tā darba diena bijusi stingri sadalīta. Daudz laika viņam, protams, bija nepieciešams zinātniskiem, techniskiem un ģeografijas pētījumiem. Viņš taču savos darbos izvadā lasītāju pa visu zemeslodi, attēlo un apraksta visdažādāko zemju faunu un floru. Lai gan mūsdienu zinātnes atziņas bieži vien vairs nesaskan ar Ž. Verna secinājumiem, tomēr viņa grāmatas jaunajiem lasītājiem sniedz vērtīgus popularzinātniskus pētījumus un jaunieši, kā jau aprādīts, viņa darbus visai iecienījuši.
  Rodas jautājums, kāpēc šie darbi pat tagad, kad zinātne pārspējusi rakstnieka fantaziju, vēl joprojām tik pievilcīgi? Izskaidrojums diezgan vienkāršs.
  Žila Verna grāmatas, bez šaubām, lasītāju valdzina vispirms ar savu saistošo sižetu. Fantastiskais un populari zinātniskais elements viņa darbos organiski saliedēts ar sižeta risinājumu. Pat tāds dižens rakstnieks kā Ļevs Tolstojs aizrāvies ar Žila Verna darbiem. Kādā sarunā ar botaniķi un ģeografu Cingeru viņš teicis: «Žila Verna romani ir lieliski. Es tos lasīju, jau būdams pieaudzis, un tomēr tie mani sajūsmināja. Šis rakstnieks ir apbrīnojams meistars intriģējošas, aizraujošas fabulas kompozicijā. Bet jums vajadzētu dzirdēt, ar kādu sajūsmu par viņu runā Turģeņevs. Es pat nevaru atcerēties, par ko viņš vēl vairāk būtu jūsmojis.»
  Žila Verna lielā māksla ir prasme saliedēt fantastiskos notikumus ar cilvēku likteņiem. Daba un tās brīnumainās pārvērtības ir tikai fons, uz kura risinās cilvēku pārdzīvojumi. Viņa darbu centrā allaž ir cilvēks — drosmīgs, pašaizliedzīgs un nesavtīgs. Žila Verna pozitivie varoņi savā darbā nekad nevadās no savtīgiem aprēķiniem. Romans «Kapteiņa Granta bērni» ir stāsts par drosmīgiem, pašaizliedzīgiem cilvēkiem, kas, redzēdami, ka
  
  330
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi, Žils Verns
• 0 commentsLeave a comment

• aspera, astera — aspera, astera
• 10/3/09 10:53 pm
• Notinghilas (1999) pašā sākumā tas pats čalis, Bernards, no Black Books (2000), zog Hjū Grantam piederošajā grāmatu veikalā grāmatu. Neslikti tā viņi pēc tam to ideju attīstīja Black Book'os. Nepagāja ne gads, un Bernards no grāmatu zagļa kļūst par grāmatu veikala īpašnieku.
  
  Kaut gan, zinot Bernardu, viņš, arī grāmatu veikala īpašnieks būdams, mierīgi varētu citos veikalos zagt grāmatas. Vēsā mierā :)
  Tags: atklājums lietainā vakarā, bernards, black books, grāmatu veikals, notting hill, zaglis, īpašnieks
• 0 commentsLeave a comment