September 8th, 2009

• 300. lappuse
• 9/8/09 09:41 am
• Drukāšanas statistika: 9 minūtes, 2026 baiti.
  
  * * *
  
  kanadietis uzlēca kājās un visu savu harpunu ietrieca nezvēram līdz pat viņa trijām sirdīm.
  — Es jums šo pakalpojumu biju parādā, — kapteinis Nemo teica kanadietim.
  Ne vārda neatbildēdams, Neds Lends palocījās.
  Cīņa bija ilgusi stundas ceturksni. Uzvarētie nezvēri pēdīgi atkāpās un pazuda zem ūdens.
  Pret bākas izdobumu atspiedies, asinīm nošķiests, kapteinis Nemo stāvēja nekustēdamies un skatījās jūrā, kura bij aprijusi vienu no viņa biedriem. Lielas asaras viņam ritēja pār vaigiem.
  
  XIX
  GOLFA STRAUME
  
  Šo šausmīgo piedzīvojumu 20. aprilī neviens no mums mūžam neaizmirsīs. Es par to rakstīju stipri uztraukts, pēc tam pārlaboju un nolasīju priekšā Konselam un kanadietim. Viņi atzina manu rakstu par faktiski pareizu, bet attēlojumā nepietiekoši spilgtu. Lai uzzīmētu šādu gleznu, nepieciešams tāds talants kā mūsu slavenākajam dzejniekam, «Jūras darbinieku» autoram¹.
  Es jau teicu, ka kapteinis Nemo raudāja, jūrā lūkodamies. Viņa sāpes bij neizsakāmas. Šis jau bij otrais biedrs, ko viņš pazaudēja tajā laikā, kamēr mēs bijām uz kuģa. Un tik šausmīga nāve! Šis astoņkāja briesmīgo taustekļu nožņaugtais, dzelzs žokļu sašķaidītais draugs neatdusēsies blakus saviem biedriem zem klusajiem ūdeņiem koraļu kapsētā!
  Man sirdi plosīja cīņas brīdī dzirdētais nelaimīgā izmisuma kliedziens. Šis nabaga francuzis, ikdienas satiksmē aizmirsis savu dzimto valodu, atminējās to nāves brīdī pēdējam saucienam! Tātad starp šā kuģa ļaudīm, kuri tāpat kā kapteinis Nemo bēga no cilvēku sabiedrības un ar sirdi un dvēseli bij tam padevīgi, bijis arī viens mans tautietis! Vai viņš vienīgais bij Francijas pārstāvis šajā noslēpumainajā sabiedrībā, kura acīm redzot sastāvēja no dažādu tautību piederīgiem? Tā atkal bij viena no tām neatrisināmām mīklām, kuras nemitīgi rosījās manā galvā.
  ———————
  ¹ Viktors Igo. Tulk.
  
  300
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi, Žils Verns
• 0 commentsLeave a comment