September 4th, 2009

• 296. lappuse
• 9/4/09 08:18 am
• Drukāšanas statistika: 11 minūtes, 2394 baiti.
  
  Piezīme. Pirmo reizi 296. lappuse tika iedrukāta un publicēta 2009. gada 1. februārī. Zemāk redzama otrā versija, kurā ir pareizās pēdiņas un domuzīmes, kā arī izlabota viena drukas kļūda.
  
  * * *
  
  sastapis Indijas okeanā. Bet kāds atgadījums, kas pilnīgi pierāda šo gigantisko kustoņu eksistenci, noticis vēl nesen, 1861. gadā.
  — Kas tas ir par gadījumu?
  — Tas ir šāds: 1861. gadā ziemeļaustrumos no Tenerifas, apmēram tajā pašā platuma gradā, kur mēs patlaban atrodamies, kuģa «Alektona» ļaudis pamanījuši milzīgu kalmaru peldam ūdens virspusē. Kapteinis Bugē sācis vajāt šo kustoni ar harpunām un šauteņu šāvieniem, bet bez kādām lielām sekmēm, jo lodes un harpunas viņa mīkstajam ķermenim bez kādas atsites kā vienkāršam receklim skējušas cauri. Pēc vairākkārtējiem veltiem mēģinājumiem kuģa ļaudīm beidzot izdevies apmest moluskam apkārt cilpu. Cilpa noslīdējusi līdz pat kustoņa astes spurām un tur aizķērusies, tagad mēģinājuši nezvēru izvilkt uz kuģa, bet viņa svars bijis tik liels, ka, virvei sastiepjoties, aste notrūkusi un astoņkājis bez šā greznuma pazudis ūdenī.
  — Nu, lūk, — Neds Lends sacīja. — Tas beidzot ir patiess fakts.
  — Neapšaubāms fakts, mīļo Ned. Tāpēc arī ieteikts nosaukt to astoņkāji par «Bugē kalmaru».
  — Un cik garš bijis tas kustonis? — Neds vaicāja.
  — Varbūt apmēram seši metri? — ievaicājās Konsels, kurš, atkal pie loga nostājies, vēroja zemūdens zālāja izdobumus.
  — Tieši tā, — es atbildēju.
  — Vai viņa galvai nebij pieauguši astoņi taustekļi, kuri locījās pa ūdens virsu kā vesels čūsku midzenis?
  — Pilnīgi pareizi.
  — Vai viņam galvas virspusē novietotās acis nebij ārkārtīgi lielas?
  — Jā gan, Konsel.
  — Un vai viņa purns nebij līdzīgs papagaiļa knābim, bet tikai šausmīgam knābim?
  — Jā, Konsel.
  — Tātad, — Konsels mierīgi turpināja, ja profesora kungam nekas nav pretī, te ir tas Bugē kalmars vai vismaz kāds no viņa brāļiem.
  Es pārsteigts pavēros Konselā. Neds Lends steidzās pie loga.
  — Cik šausmīgs kustonis! — viņš iesaucās.
  Tad savukārt arī es piegāju palūkot un nevarēju apspiest riebumu. Manā acu priekšā ķepurojās briesmīgs nezvērs, seno teiku cienīgs radījums.
  Tas bij milzīga lieluma kalmars, ap astoņi metri garš. Ārkārtīgi ātri viņš ačgārniski tuvojās «Nautilam». Viņa milzīgās nekustīgās acis glūnēja šurp. Tā astoņas rokas, vai, labāk sakot, kājas pieaugušas tieši galvai, tāpēc šos
  
  296
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi, Žils Verns
• 0 commentsLeave a comment