July 26th, 2009

• 193., 194. lappuse
• 7/26/09 12:15 am
• Drukāšanas statistika: 24 minūtes, 4400 baiti.
  
  * * *
  
  Otrā rītā, 10. janvarī, mēs ieraudzījām vairākus pretimbraucošus kuģus. «Nautils» atkal nolaidās zem ūdens; tieši ap pusdienas laiku jūra bij gluži klaja un kuģis no jauna pacēlās līdz savai peldlīnijai.
  Neda Lenda un Konsela pavadīts, es izgāju uz klāja. Krasts austrumu pusē tikko bij saskatāms biezajā, miklajā miglā.
  Pret laivas sienām atspiedušies, mēs runājām par šo un to, bet Neds Lends, ar roku rādīdams, iesaucās:
  — Vai jūs tur kaut ko redzat, profesora kungs?
  — Nē, Ned, — es atbildējau. — Bet jūs jau zināt, ka manas acis nav tik skaidras kā jūsējās.
  — Paskatieties labi, — Neds Lends turpināja, — tur priekšā, vairāk pa labi, gandrīz prožektora augstumā. Vai jūs nepamanāt kādu kustīgu masu?
  — Patiešām, — es atbildēju, ciešāk ieskatījies. — Es redzu tādu kā tumšu garu priekšmetu kustamies ūdenī.
  — Vai tas būtu otrs «Nautils»? — Konsels jautāja.
  — Nē, — kanadietis teica, — bet es ne visai maldītos, ja teiktu, ka tas ir kāds jūras dzīvnieks.
  — Vai Sarkanajā jūrā ir arī vaļi? — Konsels jautāja.
  — Jā, mīļais, — es paskaidroju, — dažkārt atgadās.
  — Tas nav valis, — Neds Lends teica, acu no pamanītā prieksšmeta nenovērsdams. — Ar vaļiem mēs esam veci paziņas, viņu gaita man labi pazīstama.
  — Pagaidīsim, — Konsels sacīja, — mēs virzāmies uz to pusi un drīz vien zināsim, ar ko mums darīšana.
  Tumšais priekšmets patiesi nebij tālāk par jūdzi no mums. Tas likās it kā klajā jūras vidū pacēlusies klints. Kas tas varēja būt? Es to nevarēju vēl noteikt.
  — Raug! — Neds Lends iesaucās. — Viņš peld! Viņš ienirst ūdenī! Kas tas gan varētu būt par dzīvnieku? Viņam nav šķeltas astes kā valim vai kašalotam, bet tā spuras ir līdzīgas nocirstām ekstremitatēm.
  — Bet tādā gadījumā ... — es ieminējos.
  — Paskat! — Neds Lends sauca. — Viņš peld uz muguras, krūtis izriezis augšup.
  — Tā ir sirena, — Konsels paskaidroja. — Īstā sirena, ja profesora kungam nav iebildumu.
  Šis vārds man piepeši atgādināja, ka mūsu priekšā viens no tiem jūras
  
  193
  
  dzīvniekiem, par kuriem radusies leģenda, ka tie esot pa pusei zivs, pa pusei sieviete.
  — Nē, — es atbildēju Konselam, — sirena tā nav, bet gan viens no tiem interesantajiem dzīvniekiem, kuru dažas pasugas vēl uzglabājušās Sarkanajā jūrā. Tas ir dugongs.
  — Sirenu kārta, zivveidīgo grupa, monodelfinu pa apakšklase, zīdītāju klase, mugurkaulinieku nodalījums, — Konsels paskaidroja.
  Vairāk tur nebij ko teikt.
  Neds Lends vēl vienmēr vēroja. Dzīvnieku pamanījušas, viņa acis iedegās iekārē. Roka jau likās gatava mest harpunu. Varētu domāt, ka viņš tikai gaida izdevīgu brīdi, lai mestos jūrā uzbrukt kustonim.
  — Ak profesora kungs, — viņš teica no uztraukuma drebošā balsī. — Nekad man nav vēl gadījies nonāvēt kaut ko tādu.
  Šajā vienā teikumā izpaudās visa harpunista daba.
  Tobrīd uz klāja parādījās kapteinis Nemo. Viņš tūliņ pamanīja dugongu. Kapteinis saprata kanadieša uztraukumu un vērsās tieši pie tā.
  — Ja jums tagad būtu harpuna, meistar Lend, es domāju, tā svilinātu jums roku.
  — Tiešām tā, kapteiņa kungs.
  — Un jums nekas nebūtu pretī vēlreiz izmēģināt savu amatu un arī šo dzīvnieku pievienot savu medījumu sarakstam?
  — Nepatīkami tas nebūtu.
  — Labi, tad varat mēģināt.
  — Paldies, kapteiņa kungs, — Neds Lends atsaucās, un viņa acis aizliesmojās vēl vairāk.
  — Tikai, — kapteinis vēl piebilda, — jūsu pašu labā ieteicu neaizsviest harpunu garām šim kustonim.
  — Vai dugongu medīt tik bīstami? — es apjautājos, neskatoties uz kanadieša plecu paraustījumu.
  — Dažreiz jā, — kapteinis Nemo atbildēja. — Šis dzīvnieks uzbrūk saviem vajātājiem un apgāž viņu laivu. Bet meistaram Lendam no tā nav jābaidās. Viņa skatiens ir ass un roka droša. Ja es jums ieteicu neaizsviest garām, tad tikai tāpēc, ka dugongs tiešām ir lielisks medījums. Un es zinu, ka meistars Lends labprāt bauda gardu kumosu.
  — Ko! — kanadietis izsaucās. — Šis kustonis ir vēl arī tik laipns, ka sniedz mums gardu cepeti!
  — Protams, meistar Lend. Viņam ir īsta četrkāju kustoņa gaļa, un tā
  
  194
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi, Žils Verns
• 0 commentsLeave a comment

• 7/26/09 01:01 am
• Jāņtārpiņus neatradu.
  
  Skatījos debesīs. Redzēju Zemes mākslīgo pavadoni, lidmašīnu un «krītošo zvaigzni».
  
  Skaisti :)
  Tags: nakts debesis ir skaistas
• 1 commentLeave a comment