February 18th, 2009

• 19., 20. lappuse
• 2/18/09 09:10 pm
• Drukāšanas statistika: 25 minūtes, 643 vārdi, 4922 simboli.
  
  * * *
  
  cinādamies no «Ābrama Linkolna», kamēr tas iebrauca Hudzonas jūras līča ūdeņos garām pussalai, kuras galā atrodas Ņujorka.
  Tad fregate, vairāk turēdamās gar vasarnīcām apbūvēto Ņudžersijas krāšņo krastmali, pabrauca garām cietoksnim, no kura salutēja ar lielākajiem lielgabaliem. «Ābrams Linkolns» atsveicinādamies trīs reizes nolaida un atkal pacēla trīsdesmit deviņām zvaigznēm raiboto Amerikas karogu, tad, mazliet samazinājis ātrumu, iegriezās bojām apzīmētajā braucamā ceļā, kurš izlocījās aiz Sendihuka galotnes, un nobrauca gar smilšu kāpu, kur to vēlreiz apsveica vairāki tūkstoši skatītāju.
  Laivu un velkoņu eskorts fregati pavadīja līdz peldošai bākai, kuras ugunis norāda kuģiem ieeju Ņujorkas ostā.
  Pulkstenis nosita trīs. Locis iekāpa laiviņā un aizbrauca pie mazā šonera, kas to gaidīja ar uzvilktām burām. Mašinu krāsnīs sakūra lielāku uguni, skrūve sāka vēl straujāk kult ūdeni; fregate slīda gar Longailendas zemo dzelteno krastu, ap astoņiem aiz apvāršņa ziemeļaustrumu pusē nogrima Fairailendas uguņi, un mēs ar pilnu jaudu devāmies pa Atlantijas okeana tumšajiem ūdeņiem.
  
  
  IV
  
  NEDS LENDS
  
  Kapteinis Faraguts bij krietns jūrnieks, savas vadāmās fregates pilnīgi cienīgs, ar to it kā kopā saaudzis, viņas dvēsele. Par meklējamo nezvēru viņam nebij ne mazāko šaubu, viņš nepielaida nekāda strīda par šā dzīvnieka eksistenci. Ne ar prātu, bet ar sirdi viņš tam ticēja, gluži kā vientiesīgas sievietes tic teiksmainajam Leviatanam. Briesmonis eksistēja, kapteinis bij devis zvērestu, ka atrīvos no tā jūru. Savā ziņā viņš atgādināja seno Rodosas bruņinieku Djedonē de Gozonu, kas dodas cīņā pret savas dzimtenes salas postītāju pūķi. Vai nu kapteinis Faraguts uzveiks narvali, vai tas viņu. Vidusceļa te nebij.
  Kuģa virsnieki bij tādos pašos ieskatos kā viņu priekšnieks. Vajadzēja tikai paklausīties, kā viņi apspriedās, strīdējās, apsvēra dažus iespējamus gadījumus sastapt nezvēru; kā viņi vēroja okeana neaptveramo plašumu. Šad un tad viens otrs no viņiem labprātīgi uzņēmās sardzes dienestu, kamēr citkārt tāds uzdevums nebūt nebij pa prātam. Matroži augu dienu drūzmējās
  
  19
  
  uz rājām, jo klāja sakarsusī grīda dedzināja kājas un viņi nevarēja nostāvēt uz vietas. Bet Klusā okeana aizdomīgos ūdeņus «Ābrams Linkolns» tomēr vēl nebij sasniedzis.
  Kuģa ļaudis no sirds vēlējās sastapt vienzobi, nonāvēt to ar harpunu, uzvilkt uz kuģa klāja un sacirst gabalos. Itin visi ārkārtīgi uzmanīgi vēroja jūras dzīles. Bez tam kapteinis Faraguts bij solījis divi tūkstoši dolaru tam, kurš pirmais pamanīs nezvēru — jungam vai matrozim, bocmanim vai virsniekam. Nav grūti iedomāties, ar kādu uzmanību «Ābrama Linkolna» ļaudis vēroja jūru.
  Arī es nepaliku citiem iepakaļ un katru dienu ilgi lūkojos okeana gludajā spogulī. Fregate tiešām bij līdzīga senlaiku Argusam. Vienīgi tikai Konsels palika vienaldzīgs, nemaz neinteresējās par jautājumu, kas mums visiem bij prātā, un nepievienojās vispārējai aizrautībai.
  Es jau pieminēju, ka kapteinis Faraguts bij apgādājis itin visas liela vaļa medībām nepieciešamās ierīces. Laikam neviens vaļu mednieku kuģis nebij iekārtots labāk. Mums te bij visi rīki, sākot ar rokas metamo harpunu un beidzot ar zobainām bultām un sprāgstošām lodēm. Uz kvātera bij novietots visjaunākās konstrukcijas lielgabals biezu stobru un ārkārtīgi mazu caurumu; šā lielgabala modelis vēlāk bij apskatāms 1867. gada pasaules izstādē. Šis precizais amerikaņu šaujamais rīks četrus kilogramus smagu lodi varēja aizraidīt sešpadsmit kilometru tālu. Tātad «Ābramam Linkolnam» bij visi nepieciešamie iznīcināšanas līdzekļi. Un bez tam viņam līdzi brauca pats Neds Lends, harpunistu karalis.
  Neds Lends, dzimis kanadietis, bij nepārspēts harpunas metējs. Izveicībā un aukstasinībā, drosmē un viltībā viņš bij sasniedzis augstāko pakāpi, tikai pats veiklākais valis vai viltīgākais kašalots varētu izvairīties no viņa harpunas.
  Neds Lends bij apmēram četrdesmit gadu vecs, slaidi noaudzis vīrs, vairāk kā sešas pēdas garš, stiprs, skarbs, sevī noslēdzies, reizēm ass un nikns, ja viņam runāja pretim. Viņa izskats imponēja visiem, bet skadrais skatiens visai tā būtnei piešķīra sevišķu izteiksmību.
  Man šķita, ka kapteinis Faraguts darījis saprātīgi, uzaicinādams šo cilvēku līdzi. Ar savu veiklo roku un aso skatienu viņš viens atsvēra visus pārējos kuģa ļaudis. Nedu Lendu varētu salīdzināt ar varenu teleskopu, savienotu ar vienmēr pielādētu lielgabalu.
  Kanadietis ir tāds pats francuzis, un man jāatzīstas, ka Neds Lends par spīti savai savrupībai juta zināmas simpatijas pret mani. Droši vien viņu
  
  20
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment