February 15th, 2009

• 10. lappuse
• 2/15/09 07:40 pm
• Drukāšanas statistika: 11 minūtes, 260 vārdi, 2095  simboli.
  
  * * *
  
  Tātad pareizi vai nepareizi, bet par kuģu bojā ejas cēloni tagad uzskatīja nezināmo nezvēru, un tāpēc satiksme starp kontinentiem kļuva arvien bīstamāka un bīstamāka, un sabiedrība kategoriski pieprasīja, lai jūru beidzot par katru cenu atbrīvotu no šā šausmīgā dzīvnieka.
  
  II
  
  PAR UN PRET
  
  Aprakstīto notikumu laikā es atgriezos no kādas zinātniskas ekspedicijas ceļojuma pa tuksnešaino Nebrasku Savienotajās Valstīs. Kā Parizes dabaszinātņu muzeja adjunktprofesoru franču valdība mani bij piekomandējusi šai ekspedicijai. Pēc sešiem Nebraskā pavadītiem mēnešiem es marta beigās ar vērtīgām kolekcijām pārbraucu Ņujorkā un biju nodomājis maija sākumā doties uz Parizi. Pirms aizbraukšanas es nodarbojos, kārtodams savas mineraloģiskās, botaniskās un zooloģiskās kolekcijas. Tieši tajā laikā «Skotija» piedzīvoja šo nelaimes gadījumu.
  Protams, es toreiz uzmanīgi sekoju šim plaši pārrunājamam jautājumam; lasīju un pārlasīju visas Amerikas un Eiropas avīzes, bet nekur neatradu atrisinājumu. Šī noslēpumainība vēl vairāk iekarsēja manu ziņkāri. Nespēdams tikt pie kāda noteikta secinājuma, es metos no vienas galējības otrā. Par noslēpumainās būtnes eksistenci šaubīties vairs nebij iespējams, neticīgie paši varēja pārliecināties, apskatot «Skotijas» bojājumu. Kad es atbraucu Ņujorkā, strīdi par šo jautājumu bij sasnieguši visaugstāko pakāpi. Ne visai kompetentu cilvēku agrākās hipotezes par peldošu salu vai nenotveramu rifu tagad bij galīgi atmestas. Patiešām, kā gan šis peldošais rifs bez jebkādas mašinu ierīces varētu kustēties ar tādu neapttveramu ātrumu?
  Tāpat nedzirdēja vairs runājam par tvaikoņa peldošu korpusu, par kāda sadragāta kuģa milzīgām atliekām, jo tas viss bij nesavienojams ar tik milzīgu ātrumu.
  Tādā kārtā atlika tikai divi minējumi, pēc kuriem arī visi interesenti sadalījās divās daļās: viena iedomājās milzīgu zemūdens dzīvnieku, otra — «zemūdens kuģi» ar neparasti stipru dzinējspēku.
  
  10
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment

• 12., 13. lappuses
• 2/15/09 09:17 pm
• Drukāšanas statistika: 34 minūtes, 664 vārdi, 5194 simboli.
  
  * * *
  
  dzīvnieki uzturas divpadsmit un piecpadsmit jūdzes zem jūras līmeņa?¹. Kāds ir šo dzīvnieku organisms? — Uz visiem šiem jautājumiem pat apmēram nav iespējams atbildēt.
  Bet, tagadējo problemu risinot, rodas šāda dilema:
  Vai mēs pazīstam mūsu planetas dzīvās būtnes vai ne?
  Ja ne, ja ichtioloģijas nozarē daba paglabājusi mums dažus noslēpumus, tad itin dabiski pielaist, ka ir zivis vai vaļveidīgu sugu un pasugu dzīvnieki, vai pat mums nepazīstamas sugas ar «dzelmes konstituciju», kuras mājo izmērojumiem nepieejamās jūras dzīlēs un tikai aiz gadījuma, nejaušības vai vienkārši aiz iegribas šad un tad paceļas okeana virspusē.
  Turpretim, ja mums zināmi itin visi dzīvnieku veidi un paveidi, tad problematiskais kustonis meklējams mūsu katalogu atzīmētās jūras dzīvnieku klasifikacijās. Tādā gadījumā es no savas puses varu pielaist milzīga narvaļa esamību.
  Parastais narvalis jeb vienzobis bieži vien sasniedz sešdesmit pēdu garumu. Pareiziniet šos skaitļus ar pieci, ar desmit, piedomājiet šim vaļveidīgam dzīvniekam viņa lielumam piemērotu spēku, samērā ar to palieliniet arī tā uzbrukšanas ieroci — un meklējamais dzīvnieks jums būs rokā. Apmēram tāds, kā to aprēķinājuši «Šenonas» virsnieki, ar tādu ilkni, kas varēja ielauzt «Skotijas» korpusu, un spēku, kurš nogremdē tvaikoņus.
  Pēc dažu dabas pētnieku ziņām, jūras vienzobim jeb narvalim patiešām ir tāds kaula šķēps vai āva. Trieciena zobs ciets kā tērauds. Dažreiz tādus zobus atrod vaļu ķermenī; vaļus narvalis sadursmēs vienmēr pārspēj. Ir zināmi gadījumi, kad tāds zobs vali pilnīgi caururbis, kā svārpsts caururbj mucu. Parizes medicinas fakultates muzejā ir viens tāds zobs, divi metri divdesmi pieci centimetri garumā un četrdesmit astoņi centimetri resnā gala platumā!
  Un nu iedomājieties šādu desmitreiz lielāku dzīvnieku ar desmitreiz spēcīgāku ilkni, iedomājieties, ka viņš peld divdesmit jūras jūdzes stundā, pareiziniet viņa lielumu un tā ātrumu, un jūs redzēsiet, ka ir iespējams tāds trieciens ar katastrofiskām sekām.
  Kamēr mums trūkst plašāku pētījumu, es gribētu sacīt, ka šeit darīšana ar milzeni jūras vienzobi, kas nav vis apbruņots ar āvu, bet ar īstu taranu
  
  ———————
  ¹ Okeana vislielākais dziļums mazliet pārsniedz 10 000 metru (Klusajā okeanā); Detgiz. 1951. g. izd.
  
  12
  
  vai «kara airiem» gluži kā bruņu fregates. Tam ir ārkārtīgs spēks un kustības ātrums.
  Pēc manām domām, vienīgi tā izskaidrojam mīklainā parādība; protams, manam spriedumam tikai tad ir nozīme, ja šis dzīvnieks tiešām eksistē un nav bezdarba cilvēku vienkāršs izdomājums.»
  Pēdējais teikums bij maza viltība; bet tā man likās nepieciešama profesora cieņas saglabāšanai un aizsardzībai pret amerikaņu avīžu viegli iespējamām zobgalībām. Viņi ir lieli meistari izzobot cilvēku! Tādam gadījumam es atstāju sev pakaļdurtiņas, bet patiesībā pilnīgi ticēju «briesmoņa» eksistencei.
  Manu rakstu dedzīgi apsprieda, tas ātri kļuva populars, ieguva diezgan daudz piekritēju. Tomēr tā secinājums ļāva vaļu visādām iedomām. Cilvēka prātam allaž ir tieksme izdomāt dažādus pārdabiskus radījumus. Un jūra jau ir vislabākā vieta, kur viņus ievietot, vienīgā vieta, kur var rasties un attīstīties šie milzeņi, pret kuriem sauszemes degunradži un ziloņi izskatās kā pundurīši. Lielajos ūdeņos dzīvo visi mums pazīstamie lielākie zīdītāju kustoņi; vai tur nevar mājot arī kādi neredzēti, šausmīgi vēžveidīgi taustekļaini milzeņi, kā, piemēram, omari, simtiem metru gari un vairāk simtu tonnu smagi? Kāpēc gan ne?
  Aizvēsturiskos ģeoloģiskos laikos četrkāji, četrroči, rāpuļi un putni sasniedza milzīgus apmērus. Tikai pēc simtiem gadu tūkstošiem tie pamazām ieguvuši mūsdienu lielumu. Vai tad nav iespējams, ka jūra, kuras sastāvs palicis nemainīgs, kamēr zemes garoza nemitīgi mainās, savos neizmērojamos dziļumos uzglabājusi šīs pagājušo laikmetu dažādo sugu un pasugu atliekas. Kāpēc gan tā savās dzīlēs nevarētu saglabāt šos pēdējos pirmatnējos milzeņus, kam gadi līdzinās mūsu gadu simteņiem, bet gadu simteņi tūkstoš gadiem?
  Bet es ļaujos fantazijām, kuras pavisam nesaskan ar manu zinātnieka profesiju. Lai paliek šīs iedomas, kas ar laiku tomēr pārvērtās par drausmīgu patiesību. Vēlreiz atkārtoju, ka tāds uzskats toreiz nodibinājās sabiedrībā vispār, ļaudis ticēja, ka ir šāds milzīgs dzīvnieks, kurš nepavisam nav līdzīgs teiksmainajām jūras čūskām. Bet, ja dažus interesēja vienīgi jautājuma zinātniskā puse, tad praktiskākie cilvēki, it sevišķi Amerikā un Anglijā, noteikti prasīja atbrīvot jūru no šā nezvēra, lai netiktu traucēta kuģniecība. Rūpnieciskās un tirdznieciskās avīzes veltīja uzmanību vienīgi šim jautājumam. «Shipping and Mercantile Gazette», «Lloid», «Paquetbot», «Revue maritime et coloniale» un citas apdrošināšanas biedrībām kalpojošās avīzes
  
  13
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment