February 14th, 2009

• 8., 9. lappuse
• 2/14/09 10:25 am
• Drukāšanas statistika: 31 minūte, 655 vārdi, 5040  simboli.
  
  * * *
  
  ceļa vēju un četri simti zirgspēku tvaiku kuģis gāja 13 mezglus stundā. Ja «Moravijas» korpuss nebūtu sevišķi stipri būvēts, tas no spēcīgā trieciena tiktu pārlauzts, un kuģis noietu dibenā ar visiem simts trīsdesmit septiņiem pasažieriem, kas brauca no Kanadas.
  Nelaime notika ap pulksten pieciem, gaismai austot. Sardzes virsnieki metās uz pakaļējo klāju. Tur viņi rūpīgi aplūkoja okeanu, bet nekā nevarēja ieraudzīt. Tikai triju kabeļtauvu¹ atstatumā bij saskatāms, ka kaut kas ātrā skrejā spēcīgi saviļņo jūras gludo līmeni. Kuģa vadība atzīmēja precizas koordinates, un «Moravija» bez manāma bojājuma turpināja ceļu. Tomēr neviens nevarēja pateikt, kam īsti tvaikonis uzdūries. Varbūt tā bij zemūdens klints, varbūt jūras augšup izmesta kuģa paliekas? Tomēr, pārbaudot dokā kuģa apakšu, daļa ķīļa izrādījās nolauzta.
  Šis par sevi visais svarīgais atgadījums tomēr varbūt ātri aizmirstos, tāpat kā daudzi citi tamlīdzīgi, ja pēc trim nedēļām tas atkal neatkārtotos gluži tādā pašā veidā. Tā kā jaunajā katastrofā cietušais kuģis piederēja lielai tautai un ievērojamai sabiedrībai, tad šis notikums it visus sacēla lielu saviļņojumu.
  Bez šaubām, visiem būs pazīstams ievērojamā angļu kuģu īpašnieka Kinara vārds. Šis gudrais uzņēmējs 1840. gadā ar trim koka spārnu kuģiem 1162 tonnu tilpumā un četri simti zirgspēku mašinām ierīkoja kārtēju pasta satiksmi starp Liverpuli un Halifaksu.
  Divdesmit sešu gadu laikā Kinara sabiedrības kuģi divi tūkstoši reižu šķērsoja Atlantijas okeanu un visā šajā laikā ne reizi nenokavēja, ne reizi neatcēla braucienu, neviena vēstule nepazuda, neviens cilvēks vai kuģis neaizgāja bojā. Neraugoties uz Francijas stipro konkurenci, pasažieri arī patlaban vēl visvairāk cienī Kinara sabiedrību, kā tas redzams no pēdējo gadu oficialajiem pārskatiem. Visu to iegaumējot, būs viegli saprotams, kādu traci sacēla gadījums ar vienu no šīs sabiedrības labākajiem kuģiem.
  1867. gada 13. aprilī, kad jūra bij gluži rāma un pūta labvēlīgs ceļa vējš, «Skotija» atradās starp 45° 37′ platumu un 15° 12′ garumu. Tūkstoš zirgspēku stiprais tvaikonis gāja ar vairāk kā trīspadsmit un četrdesmit trīs simtdaļu mezglu ātrumu, un spārni absoluti noteikti šķēla ūdeni. Kuģis peldēja seši metri un septiņdesmit centimetru dziļi, tā ūdens izspaids bij 6624 kubikmetri liels.
  
  —————
  ¹ Jūras mērs nelieliem attālumiem; viena kabeļtauva — 185,2 metri. Red.
  
  8
  
  Pulksten četros un un septiņpadsmit minutēs pēcpusdienā, kad kajitē sapulcējušies pasažieri ieturēja maltīti, kaut kas piesitās kuģa korpusam, bet kaut cik manāmi to nesatricināja. Trieciens trāpīja kuģa pakaļējo daļu, mazliet aiz kreisajiem sāniem. «Skotija» pati nebij kaut kam uzskrējusi virsū, bet gan tai uzgrūdās kaut kas ass, pie tam drīzāk šķeļošs nekā triecošs. Sadursme likās tik niecīga, ka uz klāja neviens nepievērsa tai uzmanību. Bet tad piepeši no kravas telpām izskrēja matroži, kliegdami: «Mēs grimstam! Mēs grimstam!»
  Pirmajā acumirklī pasažieri stipri uztraucās, bet kapteinis Andersons pasteidzās viņus nomierināt. Ūdens necaurlaidīgās starpsienas sadalīja «Skotiju» atsevišķās nodaļās, tāpēc ielauzums acumirklī nebij tik bīstams.
  Kapteinis Andersons pavēlēja apturēt kuģi, un viens matrozis ienira ūdenī, lai aplūkotu lauzumu. Pēc dažām minutēm tika zināms, ka tvaikonism zem ūdens līnijas ielauzts ap divi metri plats caurums. Tik lielu sūci aizlāpīt nebij iespējams, un «Skotija» turpināja ceļu, lai gan tās spārni pa daļai bij iegrimuši ūdenī. Kuģis pašlaik atradās trīs simti jūdžu attālumā no Kliras raga un ar triju dienu novēlojumu sasniedza sabiedrības piestātni uztrauktajā Liverpulē.
  Inženieri ņēmās aplūkot sausajā dokā izvilkto «Skotiju» un negribēja ticēt savām acīm. Divarpus metrus zem ūdens līnijas rēgojās pareiza ģeometriska trijstūra caurums. Dzelzs plāksne bij izlauzta neticami taisni un gludi, tā ka ar mechanisku griezēju to diezin vai labāk varētu izdarīt. Acīm redzams, ka lauzums izdarīts ar kādu asu, ārkārtīgi cietu daiktu. Ar varenu triecienu izlauzis četri centimetri biezo dzelzs plāksni, tas neapšaubāmi, kāda neizskaidrojama spēka rauts, pats bij atbrīvojies no cauruma.
  Tāds bij šis notikums, kas no jauna iekvēlināja sabiedrības ziņkāri. No šā brīža visus nenoskaidrotos nelaimes gadījumus uz jūras pierakstīja noslēpumainajam briesmonim. Šo fantastisko radījumu uzskatīja par vainīgu pie visām tām kugu bojā ejām, kuru skaits, diemžēl, ir diezgan prāvs, jo no trīstūkstoš avarējušiem kuģiem, kuru zudumus ik gadus reģistrē «Bureau Veritas» un par kuriem nav nekādu ziņu, mazākais divi simti skaitās par nogrimušiem ar visu kuģa komandu un kravu.
  
  9
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment