February 4th, 2009

• 111. lappuse
• 2/4/09 11:41 pm
• Drukāšanas statistika: 15 minūtes, 357 vārdi, 2777 simboli.
  
  * * *
  
  kādiem sevišķiem starpgadījumiem mēs iztālēm redzējām Marķiza salu grupu. Uz 8°27′ platuma un 139°32′ garuma es saskatīju Martina ragu Nuka-Hivā, šīs grupas galvenajā Fancijai piederošajā salā. Iztālēm es gar apvārsni varēju saskatīt tikai mežiem apaugušus kalnus, jo kapteinis Nemo vairījās piebraukt tuvāk zemei. Šajā apvidū atkal tīklos bij ieķērušās vispievilcīgākās zivis: horiferas ar zilām spurām, zeltainām astēm un visgaršīgāko gaļu pasaulē, hologimnozas — tikpat kā bez zvīņām, bet ēšanai visai noderīgas, ostrovhinas ar kaula žokļiem, dzeltenīgās vēja zivis, kas nebij sliktākas par bonitām, un vēl daudz citas kuģa pārtikas krājumu cienīgas zivis.
  Pabraucis garām šīm skaistajām Francijas protektorata salām, «Nautils» no 4. līdz 11. decembrim nobrauca vēl apmēram divi tūkstoši jūdžu. Šis ceļa gabals ievērojams ar to, ka te mēs sastapām bezgalīgu drūzmu kalmaru, visai interesantus gliemjus, radniecīgus tintes zivīm, — tie pieder galvkāju klasei un divžaunu dzimtai. Šos dzīvniekus sevišķi pētījuši senatnes dabas zinātnieki, Agoras runātājiem tie sagādājuši bagātīgus metaforu materialus, bet bagātajiem pilsoņiem atkal sevišķu ēdamā gardumu — mazākais, tā stāsta Galena priekštecis, grieķu mediķis Atenejs.
  Tas bija naktī no 9. uz 10. decembri, kad «Nautils» satika šo molusku armiju, kura galvenokārt parādās tikai naktī. To bij neskaitāmi miljoni. Patlaban viņi, sekodami siļķēm un sardinēm, no mērenajām joslām devās uz dienvidiem. Pa biezajiem kuģa kristala logiem mēs vērojām, kā viņi, peldēdami atpakaļiski, neiedomājami ātri traucās uz priekšu, vajāja zivis un sīkākos moluskus, rija gan mazākus, gan lielākus, nemitīgi un neaprakstāmā kārtā ņirbodami ar saviem pneimatiskām čūskām līdzīgiem desmit taustekļiem virs galvas. Ar visu savu ātrumu «Nautils» vairāk stundu brauca pa šo dzīvnieku baru; tīkli tos sasmēla bezgala daudz; es tur uzgāju visas tās deviņas kārtas, kādas Orbinji atradis Klusajā okeanā.
  No visa stāstītā redzams, ka jūra nemitīgi atklāja mums allaž jaunas un brīnišķas ainas. To dažādība bij neizsmeļama.
  Jūra nemitīgi mainīja ārējos veidus, lai ielīgsmotu mūsu acis, vilināja mūs jo vairāk iepazīties ar to un tās iemītniekim, bet rosināja arī iespiesties pašos okeana noslēpumainajos dziļumos.
  11. decembrī es sēdēju lielajā salonā un lasīju. Nedz Lends un Konsels pa pusatvērtajiem logiem skatījās gaišajos ūdeņos, «Nautils» nekustējās. Piepildījis savus rezervuarus, tas bij iegrimis tūkstoš metru dziļi vismazāk apdzīvotā okeana joslā, kur lielas zivis tikai reti atgadās.
  
  111
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment