- 228. lappuse
- 8/5/09 06:36 pm
-
purvainaisDrukāšanas statistika: 15 minūtes, 2672 baiti.
* * *
nepieciešams skābeklis, tāpēc tā nevar attīstīties zem ūdens. Bet lavas straumes var sakaist un nokaitēties kvēlaini baltas, uzvaroši cīnīties pret ūdeni un saduroties pārvērst to tvaikā. Spēcīga straume aiznesa visus šos tvaikus, bet lavas straumes notecēja līdz pašai kalna pakājei, tāpat kā Vezuva izvirdumi līdz Torre del Greco.
Manu acu priekšā bij sagruvusi, izpostīta, nogrimusi pilsēta norautiem jumtiem, sadrupušiem tempļiem, ielauztām velvēm, zemē nogāztām kolonām, kuras vēl liecināja par Toskanas architekturas stipro celtņu pazīmēm. Tālāk bij grandioza ūdensvada paliekas; tad atkal dūņām apnesta akropole ar Partenona vieglajām līnijām; tur atkal krastmalas izbūvju drupas, it kā kāda antika osta, kas nozuduša okeana krastā kādreiz kalpojusi tirdzniecības kuģiem un kara triremām; vēl tālāk garas rindas sabrukušu mūru, platas, tukšas ielas — vārdu sakot, vesela ūdens aprakta Pompeja, ko kapteinis Nemo atdzīvinājis manu acu preikšā.
Kur es esmu? Kur es esmu? Par katru cenu es gribēju to izdibināt, es gribēju runāt, gribēju noraut vara ķiveri, kas slēpa manu galvu.
Bet kapteinis Nemo pienāca klāt un mani apturēja. Tad, paņēmis krītainu akmens gabalu un piegājis pie melnas bazalta klints, uzrakstīja vienu pašu vārdu:
Atlantida.
Kā zibens izšāvās man caur smadzenēm! Atlantida, senatnes Teopompa Meropida, Platona Atlantida, Origena, Porfira, Jamblika, d’Anvila, Malt-Brina un Humbolta noliegtais kontinents, par kura bojā eju zinām tikai no senām Poseidonija, Plinija, Amjena, Marselina, Tertuliana, Engela, Šerera, Turnefora, Davezaka un Bifona teikām! Tagad tā bij manu acu priekšā ar visām neapstrīdamām katastrofas liecībām. Tātad tā bij šī nogrimusī zeme, kas atradās ārpus Eiropas, Azijas un Lībijas, aiz Herkulesa stabiem, vareno atlantu zeme, ar kuriem senie grieķi veda savus pirmos karus!
Vēsturnieks, kas aprakstījis viņējo varoņu laiku lielos darbus, ir pats Platons. Viņa uzrakstītais Timaja un Kritona dialogs radies, tā sakot, dzejnieka un likumdevēja Solona ietekmē.
Kādu dienu Solons sarunājies ar dažiem gudriem vecajiem Saisas pilsētā, kurai, pēc svētajā mūrī iegrieztā uzraksta, jau toreiz bijis astoņi simti gadu. Kāds no šiem vecajiem pastāstījis par kādu citu pilsētu, kura esot par tūkstoš gadiem vecāka. Šī visvecākā ateniešu pilsēta pastāvējusi deviņus gadu simteņus, iekams to iekarojuši un pa pusei izpostījuši atlanti. Šie atlanti — viņš stāstījis — apdzīvojuši milzīgu kontinentu, lielāku nekā
228