- 202., 203. lappuse
- 7/29/09 10:51 pm
-
purvainaisDrukāšanas statistika: 24 minūtes, 4745 baiti.
Piezīme. Tā kā lappuses ir daļēji bojātas, nesalasāmās vietas tekstā ir aizstātas ar apzīmējumu «[nav salasāms]».
* * *
— Un ja viņš vēl piebilstu, ka šīs dienas priekšlikumu nekad vairs neatkārtos. Jūs pieņemtu šo priekšlikumu?
Es viņam nekā neatbildēju.
— Un ko domā draugs Konsels? — Neds Lends jautāja.
— Draugam Konselam, — mierīgi atbildēja šis godīgais puisis, — draugam Konselam te nekas nav ko teikt. Viņam gan par šo jautājumu nav absoluti nekādas daļas. Viņš ir neprecējies, tāpat kā viņa kungs, tāpat kā biedrs Neds. Ne sieva, ne bērni, ne vecāki viņu negaida malā. Viņš ir profesora kunga dienestā, viņš domā tāpat kā viņa kungs, runā tāpat kā tā kungs, un par lielo nožēlošanu ar viņu nevar rēķināties, lai dabūtu balsu vairākumu. No svara te tikai divas personas: profesora kungs vienā un Neds Lends otrā pusē. To teicis, Konsels tikai noklausīsies tālāk un atzīmēs abu uzskatus.
Es nevarēju atturēt smaidu, dzirdēdams Konselu tik absoluti noliedzam savu personību. Kanadietim galu galā vajadzēja būt apmierinātam, ka arī tas nav pret viņu.
— Tātad, profesora kungs, — Neds Lends teica, — tā kā Konsels neeksistē, tad turpināsim sarunu divi vien. Es savu esmu teicis, jūs klausījāties. Ko jūs uz to varat atbildēt?
Vajadzēja tikt pie skaidra lēmuma, izlocīšanās man bij pretīga.
— Draugs Ned, — es teicu, — te būs mana atbilde. Jums ir vairāk taisnības nekā man, mani argumenti jūsu iebildumus nespēj apgāzt. Uz kapteiņa Nemo piekāpšanos nav ko cerēt. Visvienkāršākā piesardzība viņam liedz palaist mūs brīvē. Bet tā pati vienkāršā piesardzība prasa no mums, lai izlietojam pirm [nav salasāms] tikt prom no «Nautila».
— Labi, Ar[nav salasāms]agad jūs runājat prātīgi.
— Tikai vē[nav salasāms], — es piebildu, vienu pašu. Nepieciešams, [nav salasāms]ūtu nopietns. Pirmajam mūsu mēģinājumam [nav salasāms]as neizdosies, otrreiz mēģināt mēs vairs nespēsim un kapteinis Nemo to mums nepiedos.
— Viss tas pareizi, — kanadietis piezīmēja. — Bet jūsu sacītais zīmējas uz itin visiem bēgšanas mēģinājumiem, kuri notiktu vai nu divu gadu, vai divu dienu laikā. Tātad jautājums ir un paliek tāds: līdzko gadās laba izdevība, tā jāizmanto.
— Es piekrītu. Bet tagad sakiet man, Ned, kā jūs iedomājaties šo labo izdevību?
— Tā, ka kādā tumšā naktī «Nautils» piebrauks tuvu Eiropas krastam.
— Un jūs mēģinātu glābties peldus?
202
— Jā — ja tikai mēs esam pietiekoši tuvu krastam un kuģis brauc virs ūdens. Bet, ja atrodamies jūrā un «Nautils» zem ūdens, tad citādi.
— Un tādā gadījumā?
— Tādā gadījumā es lūkošu piesavināties laivu. Esmu novērojis, kā ar to rīkojas. Mēs iekāpsim viņā, atkabināsim skrūves un pacelsimies virs ūdens tā, ka pat stūrmanis kuģa priekšgalā nepamanīs mūsu bēgšanu.
— Labi, Ned, tātad uzmaniet šādu izdevību, bet tikai neaizmirstiet, ka neizdošanās gadījumā mēs esam pazuduši.
— Es to neaizmirsīšu, profesora kungs.
— Bet nu, Ned, vai gribat zināt manas domas par visiem šiem jūsu projektiem?
— Labprāt, Aronaksa kungs.
— Nu labi — es domāju, es nesaku, — ceru, es domāju, ka tāds izdevīgs brīdis mums nekad negadīsies.
— Kāpēc?
— Tāpēc, ka kapteinis Nemo nebūt nepaļaujas uz to, ka mēs uz visiem laikiem esam atmetuši cerību izkļūt brīvībā, viņš tāpēc uzmanīsies, it sevišķi Eiropas krastu tuvumā.
— Esmu vienis prātis ar profesora kungu, — Konsels ieminējās.
— To mēs vēl redzēsim, — Neds Lends atteica, ar noteiktu apņēmību papurinādams galvu.
— Un nu, Ned Lend, — es piemetināju, — paliksim pie tā. Vairs neviena vārda par visu to. Tajā brīdī, kad būsiet gatavi, ziņojiet, un mēs sekosim. Es pilnīgi paļaujos uz jums.
Ar to arī nobeidzās šī saruna, kurai vēlāk[nav salasāms]as sekas. Man jāatzīstas, ka kanadietim par lielām sirdssāpēm [nav salasāms] domas izrādījās pareizas. Kapteinis Nemo vai nu neuzticējās [nav salasāms] arī [nav salasāms] izvairīties no daudzajiem dažādu valstu kuģiem, [nav salasāms]stām šķērsām braukāja pa Vidusjūru. To es nevaru pasacīt, bet viņ[nav salasāms]ko tiesu turējās zem ūdens un tālu no krasta. Vai nu «Nautils» ienira[nav salasāms]tikai stūrmaņa kabine palika virs ūdens, vai atkal nolaidās ārkārtī[nav salasāms]jo starp Grieķijas archipelagu un Mazaziju mēs divi tūkstoši metru dziļumā vēl nevarējām aizsniegt dibenu.
Es nebūtu uzzinājis Karpatosa salu Sporadu salu grupā, ja kapteinis, pirkstu uz kartes piedūris, nenoskandētu Vergilija pantu:
Est in Carpathio Neptuni gurgite vates
coeruleus Proteus ...
203