- 198. lappuse
- 7/28/09 11:43 pm
-
purvainaisKliketī-čabināšanas statistika: 12 minūtes, 2347 baiti.
* * *
gaisu. Drīz vien es saskatīju kādu blāvu, miglas apmāktu spīdumu apmēram jūdzi attālu no kuģa.
— Tā ir peldoša bāka, — kāds ierunājās manā tuvumā.
Es apgriezos un ieraudzīju kapteini.
— Tā ir Suecas peldošā uguns, — viņš atsāka. — Mēs drīzā laikā dosimies tunelī iekšā.
— Iebraukšana laikam nebūs viegla?
— Nē, profesora kungs. Tāpēc jau es arī parasti novietojos stūrmaņa kabinē un pats vadu kuģi. Un tagad jums būs jādodas lejā, «Nautils» tūliņ nonirs zem ūdens un nepacelsies, iekams nebūs ticis cauri Arabijas tunelim.
Es sekoju kapteinim Nemo. Lūka aizslēdzās, ūdens rezervuari tika pieplūdināti, kuģis nogrima divpadsmit metru dziļi.
— Profesora kungs, vai jums labpatiktos palikt pie manis stūrmaņa telpā?
— Es neuzdrošinājos jums to lūgt.
— Nāciet vien. Tur jūs redzēsiet visu, kas iespējams šajā reizē zemūdens un arī apakšzemes braucienā.
Kapteinis aizvadīja mani atkal atpakaļ pie centra kāpnēm. Pa daļai pa tām nokāpis, viņš atvēra kādas durvis, iegāja augšējā gaitenī un tad stūrmaņa kabinē, kura, kā zināms, atrodas kuģa priekšgalā.
Tā bij sešas pēdas gara un tikpat plata telpa, mazliet līdzīga Misisipi un Hudzonas tvaikoņu stūrmaņu kajitēm. Pašā vidū bij vertikali grozāms rats, savienots ar stūres trosēm līdz pašai kuģa pakaļējai daļai. Pa četriem lēcveidīgiem, kabines sienās ierīkotiem stikla iluminatoriem stūrmanis varēja redzēt uz visām pusēm. Kabine bij tumša. Bet drīz manas acis pierada šajā tumsā, un es ieraudzīju stūrmani, spēcīgi noaugušu vīru, kas stāvēja, ar rokām ratu aptvēris. Ārā jūru spilgti apgaismoja kabines aizmugurē, klāja pakaļējā galā ierīkots prožektors.
— Un tagad, — kapteinis Nemo teica, — pameklēsim mūsu braucamo ceļu.
Elektriskie vadi savienoja stūrmaņa kabini ar mašinu telpām, no šejienes kapteinis varēja reizē vadīt «Nautila» ātrumu un arī virzienu. Viņš paspieda kādu metala pogu, un tūliņ skrūves griešanās kļuva daudz lēnāka.
Es klusi aplūkoju augsto un ļoti stāvo klints sienu, krasta smilkšu slāņu nesatricināmo balstu, gar kuru patlaban braucām. Tikai dažu metru atstatumā tā mums kādu stundu slīda garām. Kapteinis Nemo nenovērsa acu no
198