- 179. lappuse
- 7/21/09 11:39 am
-
purvainaisDrukāšanas statistika: 13 minūtes, 2916 baiti.
* * *
austeru dzimtas un mājo galvenokārt Indijas okeanā un Sarkanajā jūrā; oranždzeltenās lucinas ar gredzenveidīgiem vākiem; Persijas purpurgliemeži, no kuriem «Nautils» dabūja brīnišķu krāsu; vienpadsmit centimetru gari ragainie klinteni, kas vērpās kā rokas ar izplestiem tvarstošiem pirkstiem; dzeloņainām adatām pārklātā turbinella cornigera; lingilas, hyantas anatinas, ēdamie gliemji, ko pārdod Indostanas tirgos, liegi vizošās pelagijas un, beidzot, šo jūru viskrāšņākie, vēdekļveidīgiem augiem līdzīgie gliemji — okulinas.
Pa šiem dzīvajiem augiem zem hidrofitu velvēm ņirbēja neskaitāmi posmkāji, starp citu, jūras bulllis, kura čaula apaļa trijstūra veidā, šim jūras šaurumam raksturīgie krabji un riebīgā partenopa. Vairāku lāgu man te gadījās redzēt arī kādu citu tikpat riebīgu kustoni, Darvina aprakstīto milzīgo vēzi, kuru daba apveltījusi ar instinktu un spēju baroties no kokosa riekstiem: dzīvnieks uzrāpjas krastmalas kokos, noplūc un nomet zemē riekstu, tas pārplīst, un vēzis to atver ar savām stiprajām spīlēm. Te gaišajā jūras dzīlē vēzis skraidīja apbrīnojami veikli, kamēr īstie jūras rupuči Malabaras krastu apvidos tikai lēnītiņām rāpuļo starp zoofitu apklātām, it kā kustīgām klintīm.
Beidzot, ap pulksten septiņiem, mēs aizsniedzām sēkli, kur mājo miljoniem pērleņu gliemežu.
Šie dārgie moluski ar saviem brūno gļotu izdalījumiem pieaug tik cieši klintij, ka nevar vairs brīvi kustēties; šajā ziņā tie stāv zemāk par parastajiem gliemjiem, kuriem daba gluži nav laupījusi kustēšanās spēju.
Pērlenei meleagrina — «pērļu mātei» abi vāki gandrīz vienāda lieluma, ieapaļi, biezi un ārpusē stipri grubuļaini. Dažām gliemežnīcas lapotas un rievotas, zaļganām, augšmalā spīdošām svītrām. Tās ir jaunākās paaudzes.
Pārējās, no ārpuses cietas un melnas, desmit un vairāk gadu vecas, — piecpadsmit centimetru platas.
Kapteinis Nemo man ar roku norādīja šo pērleņu milzīgo daudzumu, un es sapratu, ka to krājums te patiešām neizsmeļams: radošais dabas spēks sīksti pretojas cilvēka iznīcināšanas tieksmei. Neds Lends, allaž uzticīgs savam mednieka instinktam, nekavējās uzlasīt skaistākos moluskus un sabāzt tīkla somā, kura viņam karājās pie sāniem.
Bet šeit mēs nevarējām uzkavēties. Bij jāseko kapteinim, kas, likās, vadīja mūs pa viņam vienīgajam zināmām ejām. Jūras dibens manāmi sliecās augšup, un reizēm, paceldams roku, es manīju, ka tā izlien ūdens virspusē.
179