- 51. lappuse
- 5/29/09 11:02 am
-
purvainais11 minūtes.
* * *
reizē pamodās no atsvaidzinošās pūsmas iespaida. Viņi izberzēja acis, izstaipīja rokas un acumirklī bij kājās.
— Vai kungs labi izgulējās? — Konsels ar savu parasto pieklājību vaicāja.
— Ļoti labi, mīļais, — es atbildēju. — Un jūs, meistar Ned Lend?
— Pilnīgi, profesora kungs. Nezinu, vai nemaldos, bet man liekas, it kā es ieelpotu jūras gaisu.
Jūrnieks tur nevarēja maldīties, es pastāstīju kanadietim, kas bij noticis, kamēr viņš gulēja.
— Labi! — viņš noteica. — Tagad pilnīgi saprotami tie svilpieni, kurus mēs dzirdējām, kad šķietamais narvalis atradās «Ābrama Linkolna» tuvumā.
— Jā, meistar Lend, tā ir viņa elpošana!
— Tikai, Aronaksa kungs, man nav nekādas jēgas, cik tagad varētu būt pulkstenis un vai nav jau pusdienas laiks?
— Pusdienas laiks, mans cienījamais harpunist? Sakiet labāk — brokastlaiks, jo mēs esam gulējuši kopš vakardienas rīta.
— Tātad izrādās, — Konsels iebilda, — ka esam nogulējuši divdesmit četras stundas no vietas.
— Tā man šķiet, — es atteicu.
— Es nestrīdēšos ar jums, — Neds Lends sacīja. — Bet vienalga, pusdienas vai brokastis, tikai apkalpotājam būtu laiks atkal ierasties un atnest mums vai nu brokastis, vai pusdienu.
— Brokastis un pusdienu, — Konsels pārlaboja.
— Pareizi, — kanadietis piekrita. — Mums ir tiesības uz diviem ēdieniem, un es no savas puses centīšos parādīt pienācīgu godu abiem.
— Nu, pagaidīsim, Ned, — es atteicu. — Pēc visām zīmēm spriežot, šiem svešajiem nav nodoma mērdēt mūs badā, jo pretējā gadījumā vakardienas mielasts būtu nevietā.
— Ja tikai mūs pašus negrib uzbarot cepetim! — Neds attrauca.
— Es tam nepiekrītu, — es atsaucos. — Mēs nebūt neesam krituši kanibalu nagos.
— Vienai reizei nav nekādas nozīmes, — kanadietis nopietni atbildēja. — Kā lai zina, vai šiem cilvēkiem sen jau nav apsīkuši svaigas gaļas krājumi, un tādā gadījumā trīs tik labi noauguši un pilnīgi veselīgi cilvēki kā profesora kungs, viņa sulainis un es...
— Atmetiet tādas iedomas, Lend, — es pārtraucu harpunistu, — un vis-
51