dīvaina sajūta.
It kā mani kāds baigi čakarētu.
un es, muļķe, domāju, ka kontrolēju situāciju.
Tāda sajūta, it kā man visi melotu.
Ar saviem noklusējumiem, noslēpumiem.
Un es, pazemīgais tārps, paklausīgi uzrāpjos uz āķa. pati. Bez neviena palīdzības.

Kaut viss izdotos.
Kaut es būtu stiprāka. Un neļautu.. nevienam.. neko..
Ejiet taču..!!

Bet varbūt tas domāts man pašai.

Nedrīkst ļaut ar sevi spēlēties.
Esmu daudz varaskārāka persona, lai būtu šai dzīvē par bandinieku.
Jābūt uzmanīgākai.
Piesardzība nekad nenāks par ļaunu.

Brīnumi tomēr notiek :)
It īpaši, ja tas Vecgada vakars ;)
Beidzot atradu dziesmu, kuru tik ļoti gribēju atrast.. yeaah.. :D
Tikko piepildījās vēl kāda mana vēlme..
Varbūt ievēlēties pavadīt visforšāko Jauno gadu draugi lokā? Nekas, ka nebūsim visi. Katrs izvēlas pats savu ceļu.
Galvenais, neko nenožēlo.

Visiem kādi kopsavilkumi par dzīvi. Nu jā.. man šis gads nesis daudz kā jauna. Pirmais darbs, tiesības, nervu sabrukums un krīze pašvērtējumā.
Nu jā.. bet tādēļ to sauc par dzīvi.

Es nebrīnīšos, ja kopā noskatīsimies salūtu un pēc izklīdīsim kur nu kura. Kā jauno gadu sagaidīsi, tā arī pavadīsi.. Turklāt, šis ir tas gads, kad katra no mums aizies savu ceļu. Tā kā, varbūt doma par "nekopīgu" Jauno gadu nemaz nav tik peļama.

Vēlu Jaunajā gadā pierast pie domas, ka nu esat vieni paši. Kas pie šīs domas pieraduši, lai to vismaz nostiprina. Nav pasaules gals, ka cilvēks, kuru jūs dievināt garīgā un/vai fiziskā sfērā, nav jums blakus. Atcerieties, ka jūs esat. Un jums nav vajadzīgi citi, lai "ieslēgtu" vai "izslēgtu" jūsu eksistenci.
Šo rakstot, domāju par konkrētiem cilvēkiem.
Ko lai novēla pārējām? Nu vienai - lai paliek tikpat jautra, cik šogad. Un tas Oskars - tas jau nāks, kur gan šis liksies..
Nedzīvo sapnī, pirms esi to sasniegusi. Tev būs pietiekami daudz laika, lai īstenotu visu, ko esi iecerējusi.
Neieciklējieties uz savām neveiksmēm. Kā tai runā "Sunscreen" - "Sometimes You're ahead, Sometimes You're behind."

Mājās sākas cītīga gatavošanās svētkiem. Tiek pārstiepts lielais televizors. Varbūt mamma drīz izlīdīs no virtuves no no visiem kotlešu un zivju dūmiem.
Jaunais gads.

Šogad šis būs mans pēdējais ieraksts. Paldies jums, ka esat mani atbalstījušas. Paldies, ka spējat uzlabot garastāvokli, kad šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt.
Es lūdzu piedošanu par sevi, par savām izdarībām. Par to, ka nelaižu jūs sev klāt un vienmēr ievēroju distanci. Pat saviem vārdiem, kuri dažkārt var dziļi aizskart. Un par to pildspalvu - sauksim to par maza sapņa īstenošanu.
Un neņemiet ļaunā, ja dažkārt par daudz īgņojos. Vienkārši ir brīži,kad dzīvot paliek par grūtu. It īpaši, ja vēl tāds skaistums tevi aizsedz.

Laimi jums. Tiksimies vēl mazliet šogad un kādu daļu nākamgad.

Man tā liekas, vai Sviesta Ciba tik tiešām ik pa laikam baigi gļuko? :D

Vakar es kādu satiku. No tāluma sākumā neatpazinu. Redzēju tik vienu no tām meitenēm, uz kurām parasti vairos skatīties. Tādas, kā mūsu klases "beibes".
Nu tātad tā meitene nu glīta jau viņa ir, tieviņa, simpātiska utt.

Tikai kad viņa pienāca tuvāk, pazinu.
Caca. Ko tik apģērbs nevar izdarīt.

Tagad viņa kā īsta caca. Bet es noliecu galvu. jo nobijos.

Zvērīgi. Tas mošķis šoreiz ticis kur tālāk un nu ar nagu trāpīja man tieši vēnā. Tagad tur tāds sarkans, asiņains punktiņš. Ja laicīgi pajautāsiet, varbūt arī parādīšu.
Sīkais vampīrs. Drīz jau kaklā metīsies iekšā..

Vakar kāda cilvēka nāve manī izraisīja smieklus. Ne jau pats fakts, ka cilvēks ir miris, bet gan ažiotāža ap to. Vispirms "skolotie cilvēki" strīdās, vai nāves cēlonis ir šautā brūce vai sprādziens. Kurš vēl nav sapratis, es runāju par noslepkavoto Pakestānas PM. Pēc tam CNN parādās ziņas, ka Pakestānas Ministrija esot nākusi klajā ar apgalvojumu, ka B. Bhutto mirusi, jo sasitusi galvu pret mašīnu. Tas laikam tajā mirklī, kad mēģināja paslēpties atpakaļ mašīnā pēc šaviena, jo pirms tam viņa cītīgi māja saviem atbalstītājiem, izliekusies pa mašīnas lūku. Un tad līdusi atpakaļ mašīnā.. un sasitusi galvu.. un nomirusi..
Kā lai par šito nesmaida..?!
Īsti nezinu, kādēļ šito rakstu, bet nu.. vienalga.. dažreiz ir vajadzīgi brīži, kad nevienam nevajag atskaitīties.. vai lūgt piedošanu..


Vakar uzzināju, ka izvēle jau izdarīta. Nu neko. Varbūt tā pat labāk. Varbūt viss tik tiešām notiek uz labu. Lai veicas.

Šis laikam būs viens dīvains Jaunais gads. (Mājā, klausoties Madonaas koncertu..)
mani jau nu vairs nekas neizbrīnīs..

Galvá san: playlist

Maz pamazām. Maz pamazām.
Ziemassvētki.
Pirmais sitiens ar čību pa muguru. No māsas. Tu man arī tīc :)

Maz pamazām viss nokārtojas.
Sirds cik necik mierīga.

Es nevaru visu laiku rūpēties un uztraukties par tevi.
Tev ir citi. Un mana klātbūtne tev nav vajadzīga. Laikam tā pat ir labāk.
Bet tas nekas. Mums vienalga nebūtu par ko runāt.

Tikai tu vari lemt, kas notiks ar tavu dzīvi. Tu vari padoties vai gluži pretēji - petoties visam un visiem.

Sargā sevi. Lai tiem, kuriem esi svarīga un kurus tu mīli, izdodas tevi izglābt. No sevis pašas.

Es laikam tagad iešu prom.

Nebēdā. Par ko gan? Nav jau īsti par ko :)
Mēs joprojām paliksim draugi.
Tikai es būšu kaut ko sapratusi.

Paliec sveika. Priecīgus Ziemassvētkus :)

Četras zveigznes no debesīm esot nokritušas.
Es neredzēju nevienu. Īpaši jau arī nemeklēju.

Bet viena noteikti bija par Viņu. Tā spožākā.


Dzīves paradokss.
Citi simulē ar savu dzīvību, lai pievērstu sev uzmanību - "Skatieties! Man rokā ir šķēres un kuņģī tabletes."
Neviens, kas to domātu nopietni,negaidītu 2 nedēļas, lai atkoptos un tad mēģinātu atkal. Un kura pēc kārtas būs nākamā reize? Piektā? Sestā? Smieklīgi.

"Kā apkārtējos izraisīt maksimālu žēlumu pret sevi." 4. sējums.

Bet kas es tāda, lai tevi tiesātu? Tu visu dari pareizi. Novilcini laiku. Lai Tā pie tevis var atnākt tad, kad vismazāk gaidi.
Un gribi padomu? Katram gadījumam turi uz nakts galdiņa citramonu. Tas esot līdzeklis pret visu.

Viņai gan nepalīdzēja. Bet vienlga bija jau par vēlu.

Galvá san: Lacrimosa

Besī.
Tu kā cilvēks atnāc pus piecos mājās. Vienīgais, ko gribi, ir vakariņas un mieru.
Bet kas tevi sagaida?
Kliegšana, asaras un aizcirstas durvis.

Man laikam jāmaina raksturs.

Vai vismaz jātur mute ciet.

Nebūs jau pirmā reize.

Galvá san: MM - Just a Car Crash Away

Kam vajadzīgi draugi, ja to visu tu vari paslēpt sevī, nevienam nesakot ne vārda?

Kam vajadzīgi vārdi, ja tu neko nesaki?

Kam man vajadzīga āda, ja visiem ir čaulas.

Galvá san: Die another day

Galini sevi nost.
Lēnām. Un viegli.
Un neuzdrīksties mazgāt asiņainās rokas. Tam domātas tavas asaras.

Spriest par cilvēkiem - tā nekad nav bijusi man spožākā īpašība.

Vienmēr kļūdos.
Vienmēr aizsargājos, tad piedodu un uzticos, lai atkal šaustītu sevi, kāda biju muļķe un atklājos.
Pielaidu sev klāt.
Piekļāvos.

Muļķe.