Es izlasīju.
Man liekas, ka sapratu.

Pār vaigu rit asara.

Tu esi ļoti īpašs cilvēks. Tas, kā tu domā, kā raksti..
Rets talants. Tā aizraut sev līdzi cilvēkus. Kaut vai bezdibenī. Arī tur viņi tev sekos. Viņiem pietiks, ka tu ar viņiem runāsi, ļausi skatīties sev acīs. Neko vairāk.
Distence.
Jo tu neesi pelnījis eksistēt.



Ļauj viņam iet. Kas tu tāda, lai viņu mācītu, kā dzīvot?
Ļauj viņam iet.
Vai tad neredzi? Viņš jau ar vienu kāju ir atrāvies no zemes, lai lidotu.
Tikai tu viņu turi pie zemes.

Ļauj.
Laid.
Un liec mierā viņa spārnus.

Tāda sajūta, ka es to darītu speciāli. Bet tā nepavisam nav.
Es esot vieglprātīga. Man viss Hi-hī un ha-hā.

Man beidzot parādījušies vecāki. Būs jāpierod pie šīs domas.

Man nav ne mazākās nojausmas, kas man jādara, lai beidzot noliktu eksāmenu.
Tas man par augstprātību. Par to, ka uzskatīju sevi par gudrāku un labāku par tiem, kas eksāmenu nolikuši ar 4.-to vai 5.-to reizi.

Šī man būs 6.-tā.

Kurš gan būtu varējis zinājis, ka viss tā iegrozīsies.

Man ir viltīgs plāns. Es paklausīšu mammas padomam un aiziešu uz baznīcu.
Ja arī tad ne, tad laikam pat no Augšas nav man lemts dabūt tiesības.

Pēc tam visdrīzāk padošos.

Garastávoklis: A bit fucked up
Galvá san: Craig Armstrong - Closing Credits

Baigi dīvaini.
Neskatoties uz visām problēmām un pārdzīvojumiem, garastāvoklis ir pat ļoti labs.. :)

Klausos radio, laikam Will.I.Am. :)

Laikam nevajag tik daudz pievērst uzmanību tam, ko cilvēki saka.
Nu un - varbūt arī esmu stulba. Bet vai tad man uzreiz tevī jaklausās.

Kas teica, ka esi labāka?

Vienalga gribu, lai šis murgs ātrāk beigtos. Pārāk ievilcies tas viss.

Garastávoklis: Pusceļā līdz sarkaniem matiem

Un atvadas man?

Cilvēks nekad nemainās. Atcerieties to uz mūžu mūžiem. Varbūt dažas īpašības tiek iegūtas vai zaudētas, bet tas arī viss.
Es - kā maza biju augstprātīga, tāda arī esmu palikusi. Tas tādēļ, ka man parasti viss viegli padevās. Tagad, sastopoties ar grūtībām un neveiksmēm, es laikam sāku jukt prātā. Savā augstprātībā neesmu pie tām pieradusi.
Gribu, lai ātrāk viss beigtos. Esmu tik nogurusi.
Nez kāpēc liekas, ka šī ir mana pēdējā dzīve.

Garastávoklis: exhausted
Galvá san: Mumi Troļļi - Delfīni

Dzīves ironija.

Atnācu šodein uz skolu - gandrīz dabūju pa galvu par savu pēdējo ierakstu.
Nu - būtībā, vispār jau dabūju arī.
Nekad neuzminēsiet, no kā!! XD

Bet tagad, pārlasot to ierakstu, secinu, ka viens no sakarīgākajiem tekstiem, ko esmu uzrakstījusi, būdama skaidrā prātā. Nejūtos, ka kaut kas būtu melots, traģiski izpušķots vai kā tamlīdzgi "pakropļots".

Redz, kā vieni un tie paši vārdi spēj izraidīt pilnīgi pretējas reakcijas.

----> atkariibai----> Un NĒ, es tuvākajā laikā netaisos pazust no klabes. XD

Jopcik!!
Palasu es jūsu dienasgrāmatu ierakstus - es gribu, man vajag, nesaprotu utt.
Viena lieta man tomēr pielēca. Dīvaini, ja pieņem, ka pēdējie vārdi, ko pārsvarā dzirdu ir : "Tu taču esi galvā ņemta. Nē, nu tu taču ESI..!"
Ko lai dara, tāda dzīve. Samierinies ar kritiku. Pieņem to, ko daudzi domā, bet viens pasaka.

Tātad - ko es sapratu.
Īstenībā, es laikam esmu viens dikti gribošs cilvēks.
Es gribu, lai mani ciena un uzskata par līdzvērtīgu.
Es gribu, lai man nebūtu mūždien jāskrien kādam pakaļ un klusībā jādomā par to, ka es neesmu tik nozīmīga būtne kā varbūt cilvēks man blakus.
Es gribu NEBŪT otršķirīga.

Es gribu beidzot uzvesties kā cilvēks, nevis kā apgrūtinājums un apkaunojums.
Es gribu, kaut spētu pārstāt runāt muļķības un stulbas lietas.
Es gribu, lai man arī atbild , kad trīs reizes pārjautāju, nevis redzēt to, ka esmu sadzirdēta, bet neesmu pārāk svarīga, lai saņemtu atbildi.

Es gribētu, lai man pietiktu dūšas kaut ko izdarīt.

Es saprotu, ka tas ir stulbi, bet tomēr..
Saka, ka kaķi ejot tikai pie labiem cilvēkiem. Pie manis kaķi nekad nav nākuši. Ne kad man bija 5 gadi, ne kad man 18. Tātad - ļauna jau no pirmsākumiem. Tad.. ko es varu zaudēt? Eh, nebūtu man bail no tās Elles..

Galvá san: Nautilus - Spārni

Šim ierakstam vajadzēja parādīties jau vakar.
Pirmā diena. Šodien otrā. Aiz muguras - 10 gadi. Neko īpašu neatceros. Man pat nav žēl. Tukšuma sajūta? Drīzāk atvieglojuma. Bet vienalga - 10 gadi. Pārāk ilgs laiks. Pat man.


Kaķis ieritinājies klēpī. Laikam domā, ka esmu patēvs.

Galvá san: Timo Maas - First day

This is the way You left me
I'm not pretending
No hope, no love, no glory
No happy ending.


This is the way that we love
Like it's forever
We'll live the rest our live
But not together.

Garastávoklis: hopeful
Galvá san: Mika - Happy Ending

Novelc maiku!

Tu nedzirdēji?? NOVELC TAK' TO MAIKU!!!
Neliec man to izdarīt pašai.... XD


Novilki? tad beidzot..
Izrādās, tu tikai mazliet lēnāk saproti..


Tagad sakod zobus. Tas sāpēs. Apsolu. Bet tas pāries. Zvēru.

Tagad uzkāp uz jumta. Redz, cik ļoti atmaksājas dzīvot 5. stāvu mājā. Var ne tikai sauļoties vai vērot saules aptumsumu :)

Pieej pie malas. Katrs solis - ceļš uz brīvību. Vai nedzirdi važu džinkstoņu? Tās raisās vaļā. Stikli tavās pēdās - metamorfās asaras. Triju gadu laikā to varētu būt daudz.

Piegāji pie malas? Jā, tagad darīsim kā Toms Krūzs. :)

Un tagad izplet savus spārnus. Kā nav? Ir. Paskaties. Balti un mirdzoši. Nu gluži kā eņģelim. Gandrīz.



lido. pacelies pāri sev, savām asarām un ciešanām. ignorē saprātu, kas kliedz par gravitācijas spēku. lido.


Tu vari. Tu spēj. Tu māki.


Lido. Pamet visu, kas pagātnē, kas sapējis un kas sāpinājis.


Un nekad, vai dzirdi?? NEKAD nemosties.