uzbruki tajā mirklī kad pateici par manu vārdu nenozīmību. tas tomēr ir sitiens. labi tev nav. bet man ir. un es esmu taču vēzis,aks peč sitieniem atkāpjas. atvaino. es necīnos. es vairs necīnos nearvienu.un pieņemu to ,aks ir un tas arī viss.
Tatad es nevaru runat par lietam, kas man ir svarigas, jo mani vardi muzdien kadu aizskar, un tas nekas, ka varbut man ir slikti un man kas rup, galvenais, ka pec tam es vienmer esmu par kaut ko vainiga.