Kajitokiari

About Recent Entries

Jul. 18th, 2025 @ 10:36 am
Kā skaņu izņēma no valodas?

Jul. 18th, 2025 @ 10:33 am
Sanāk, ka valodā nav skaņu

Jul. 18th, 2025 @ 10:19 am
Orpingaliks

Jul. 18th, 2025 @ 10:18 am
Katra lieta ir līniju parlaments

Jul. 17th, 2025 @ 07:32 pm
Kad šonedēļ biju rīgā, pirms kaņepes kultūras centrā redzēju rudo meiteni ar sarkano ausi, es atkal redzēju māri gaili, tajā brīdī man rokās bija trīs pāri bērnu zeķu.
Other entries
» (No Subject)
Es jau vakar sāku tai braukt pakaļ, bet ātrumkloķis palika ļurīgs ādažos uz draudzības ielas apļa, tāpēc līdz ādažiem šodien braucu ar diviem autobusiem.
» (No Subject)
Tā sver 107 kilogramus
» (No Subject)
Krāsniņa nāk no ķīpsalas. Es neko nesaku vienkārši tā pat. Kad rakstīju tīronam vēstuli par krāsns kurināšanu, tā nebija alošanās.
» (No Subject)
Fionn un Zināšanu lasis

(viena no slavenākajām īru leģendām)

Senos laikos Īrijā dzīvoja zēns vārdā Fionn. Viņš bija gudrs, zinātkārs un vēlējās kļūt par visgudrāko cilvēku pasaulē. Viņš devās mācīties pie sena dzejnieka un druīda Finnegasa, kurš dzīvoja pie upes, kurā, kā runāja, mita leģendārs Zināšanu lasis.

Šis lasis bija ēdis devīņas burvju lazdas riekstus, kas krita Enas akā — gudrības avotā. Tas, kurš pirmo reizi pagaršotu šo zivi, iegūtu visas pasaules gudrību.

Finnegass gadiem centās zivi noķert, līdz beidzot — viņam tas izdevās! Viņš lika Fionnam zivi pagatavot, taču stingri aizliedza to ēst.

Gatavojot, Fionn pieskārās zivs ādai ar īkšķi, kas apdedzinājās. Instinktīvi viņš ielika īkšķi mutē... un tajā brīdī visa zināšana pasaulē ieplūda viņā.

Kad Finnegass to saprata, viņš nebija dusmīgs. Viņš teica:

> "Tā bija likteņa griba. Tev bija lemts kļūt par visgudrāko. Tu esi izredzētais."



No tā laika Fionn varēja vienkārši ielikt īkšķi mutē, lai atrastu atbildes uz jebkuru jautājumu.
» (No Subject)
Atvedu krāsniņu, kuras modelis ir saistīts ar īru leģendu par zināšanu lasi.
» (No Subject)
Klēpis kā ķerra.
» (No Subject)
Varētu ar čatgpt palīdzību uzbūvēt centrālapkuri, viņš jau man ieteica cirkulācijas sukni alpha2. Tikai jāatrod krāsns, kas nav ugly. Es gribu ar malku
» (No Subject)
Mana taka gar dzelzceļu ir aizaugusi. Es gribēju to izbradāt, bet tur bija pilns ar bitēm.
» (No Subject)
Kapteinis Bobadils.
» (No Subject)
Ko tad tu, ar hlorofiliem sajauci?
» (No Subject)
Sievietei makulatūrai jūlijs matos.
» (No Subject)
Mežā sēnes neatradu, bet atradu sēra piepi, ko arī uzcepu un apēdu ar veselu paku griķiem. Atceros, kādreiz ēdu tikai pusi pakas. Līdzīgi ir ar olām, četras olas apēst ir nieks, kādreiz ēdu divas. Arī aliņš kādreiz bija viens, vakar izdzēru divus jūrā un kaifīgi izpeldējos, šodien mugura jūtama no saules, jo stāvēju speciāli kājās un lasīju jurģa grāmatu.
» (No Subject)
Kimči prerogators
» (No Subject)
Atsūtiet vēl politiskās avīzes, man virtuves stiklus vajag nomazgāt. Labi, ka man bija stiklu triecis, tā es sadrupināju vecās diškabines sienas.
» (No Subject)
un tālāk ejošana ak apostrof tu darbojies kā jums likās kā tas gāja atgāja vienmēr pieķersies pie tuvākā sakara tas atkārtojas dienas kašalots lielākais amfībais atribūtnieks jau no vienas gaismas vien pārtiek es neesmu es varētu teikt ka tas bet nekas tagad bet tad un šobrīd jauki ir šie mīklas uzdevumi kad no vienas pētersīļa daivas var atnest mājās gumijas lelles un lekt pēc pieciem vakarā uz visu rudzu riku raujošu audu skaisti iedēstītu vietniekvārdu luksoforu ne jau no vienas vietas es viņam liku pagales zem spilvena kaut ko tādu luksoforā dara un gaida, kad no pieņemšanas gaismas atklāsies gaismas ilgviļņi laikam it kā pienākumā būtu iegūstīts it kā tikai sakaru par visām varēm gribētu sagrābt lai tas dotu naudu varbūtība tie izmisuma mirkļi, kad nekas neatbilst tam, kam tam vajadzētu atbilst atbilst bilst kaut kā jau uz priekšu jātiek ja tiek tad ir labi, ja tiek, bet netiek, tad vienmēr ir tukšpadsmit, bet toties laiks kaut kur kustās, bet ne te, bet viņš noteikti liks par to zināt, viņš visu kustina un viss ir kustīgs tāpēc viss tāds ir, bet ja tā nešķiet, tad tikai šķitums jau no paša agra rīta paša un saņa un daņila un dievs deviņos pūpolos kustas viņš ir kustīgais dievs vienmēr on the move ar arkansasu uz pleciem un jauno psrs uz aprocēm mēs esam ķēmi un mēs ķēmojamies vistas bez galvas, bet ar spārniem jo tie ir garšīgākie deviņdesmitie un stilbiņus arī vajag, jo tā viņas nostāv ja pat nav galvas vai galvanizētā spaiņa tās vietā vai arī tu esi par deviņdesmit pārliecināts, ka nieks nav apturams šajos skulptūras parkos un vai tu vispār dizrdi dzeramo ūdeni ir viena ola ir divas olas ir sēnes mežā un ir riteņi zem riteņa tad tu minies pie skulptūrām un tas ir labi, ka kaut kur top kultūra tad es varu būt mierīgs, jo cilvēki taču gūst apmierinājumi tie kas rada kultūru viņi taču tiek atalgoti tad jau viss kārtībā es varu nelikties zinis par zeķēm uz ceļa es varu nelikties zinis laiks aizies pats un kultūru kāds radīs es varu būt redīss un nelikties ne zinis par cinīti un vezumu par vecām zeķēm uz ceļa par jaunām zemēm uz ciņa par jaunām zeķēm uz ecēšām par gumijas zābaku apartā laukā apraktā laukā viss samaisīts, lai notiktu viss tiek darīts lai notiktu jo notiks tik un tā bet mēs mazliet to paietekmēsim lai varbūt izvilktu kādu brīdi patiesības
Top of Page Powered by Sviesta Ciba