| | Jul. 4th, 2025 @ 04:04 pm |
|---|
|
Mežā sēnes neatradu, bet atradu sēra piepi, ko arī uzcepu un apēdu ar veselu paku griķiem. Atceros, kādreiz ēdu tikai pusi pakas. Līdzīgi ir ar olām, četras olas apēst ir nieks, kādreiz ēdu divas. Arī aliņš kādreiz bija viens, vakar izdzēru divus jūrā un kaifīgi izpeldējos, šodien mugura jūtama no saules, jo stāvēju speciāli kājās un lasīju jurģa grāmatu. |
| | Jul. 4th, 2025 @ 12:34 pm |
|---|
| | Jul. 4th, 2025 @ 11:54 am |
|---|
|
Atsūtiet vēl politiskās avīzes, man virtuves stiklus vajag nomazgāt. Labi, ka man bija stiklu triecis, tā es sadrupināju vecās diškabines sienas. |
| | Jul. 4th, 2025 @ 11:42 am |
|---|
|
un tālāk ejošana ak apostrof tu darbojies kā jums likās kā tas gāja atgāja vienmēr pieķersies pie tuvākā sakara tas atkārtojas dienas kašalots lielākais amfībais atribūtnieks jau no vienas gaismas vien pārtiek es neesmu es varētu teikt ka tas bet nekas tagad bet tad un šobrīd jauki ir šie mīklas uzdevumi kad no vienas pētersīļa daivas var atnest mājās gumijas lelles un lekt pēc pieciem vakarā uz visu rudzu riku raujošu audu skaisti iedēstītu vietniekvārdu luksoforu ne jau no vienas vietas es viņam liku pagales zem spilvena kaut ko tādu luksoforā dara un gaida, kad no pieņemšanas gaismas atklāsies gaismas ilgviļņi laikam it kā pienākumā būtu iegūstīts it kā tikai sakaru par visām varēm gribētu sagrābt lai tas dotu naudu varbūtība tie izmisuma mirkļi, kad nekas neatbilst tam, kam tam vajadzētu atbilst atbilst bilst kaut kā jau uz priekšu jātiek ja tiek tad ir labi, ja tiek, bet netiek, tad vienmēr ir tukšpadsmit, bet toties laiks kaut kur kustās, bet ne te, bet viņš noteikti liks par to zināt, viņš visu kustina un viss ir kustīgs tāpēc viss tāds ir, bet ja tā nešķiet, tad tikai šķitums jau no paša agra rīta paša un saņa un daņila un dievs deviņos pūpolos kustas viņš ir kustīgais dievs vienmēr on the move ar arkansasu uz pleciem un jauno psrs uz aprocēm mēs esam ķēmi un mēs ķēmojamies vistas bez galvas, bet ar spārniem jo tie ir garšīgākie deviņdesmitie un stilbiņus arī vajag, jo tā viņas nostāv ja pat nav galvas vai galvanizētā spaiņa tās vietā vai arī tu esi par deviņdesmit pārliecināts, ka nieks nav apturams šajos skulptūras parkos un vai tu vispār dizrdi dzeramo ūdeni ir viena ola ir divas olas ir sēnes mežā un ir riteņi zem riteņa tad tu minies pie skulptūrām un tas ir labi, ka kaut kur top kultūra tad es varu būt mierīgs, jo cilvēki taču gūst apmierinājumi tie kas rada kultūru viņi taču tiek atalgoti tad jau viss kārtībā es varu nelikties zinis par zeķēm uz ceļa es varu nelikties zinis laiks aizies pats un kultūru kāds radīs es varu būt redīss un nelikties ne zinis par cinīti un vezumu par vecām zeķēm uz ceļa par jaunām zemēm uz ciņa par jaunām zeķēm uz ecēšām par gumijas zābaku apartā laukā apraktā laukā viss samaisīts, lai notiktu viss tiek darīts lai notiktu jo notiks tik un tā bet mēs mazliet to paietekmēsim lai varbūt izvilktu kādu brīdi patiesības |
| | Jul. 4th, 2025 @ 09:56 am |
|---|
| » (No Subject) |
|---|
sakrālā iegurņa iegarināšana ir vienīgais augstais augums nē sienas ir vienīgās kas var atnest jā tiesības gaida gaida ir viens vienīgs nejau siens dienas ir viņa uzmanība skaidrs ka nevar saprast kur saprast kas saprast kāpēc saprast visi grib liedskalniņu viņa ir ģeniāla dienas ir vienīgās kas var atnest mūsu vienīgo skaidro birumu jā tiesības ir skaidrākas par skaidru tiešām mēneness ir ģeniāls dienas ir skaidras, bet ne tik ļoti lai to jau arī viņa bija uzcēlusi uz gaismas paviljona boba sienām mēness ir ģeniāls tiesības ir skaidras tiesības ir vienīgās kas var atņemt skaidrībai zvīņas seksapīlā buljona iegurņus mēness ir vienīgais, kam nav ģenialitātes tas ir vienīgais rags, kam nav nekā ko atņemt tas ir vienīgs un tas ir divviru to mēs būtu noskaidrojuši un pieveduši piemēru polimēru un apolinēru varbūt bet ne pietiekami skaidru, lai tajā dinozauri varētu atnest savas iestādītās pēdas un būtu varējuši skaidrāk par skaidru izsisties augšup pa nācijas kāpnēm un viņām varbūt pat būtu vēlīgi skudru puduri tieši aiz kafijas kannas tas ir kaspars viņš ir dienas zaglis bet es nevaru saprast ko tauta no viņa grib tas ir pāri maniem spēkiem lai pāri spēkiem vispār būtu kā lielums, pa kuru runāt pat neatkarīgi no rukruka un tagad kad visas rokas ir akmenī kaltas un kad nevar pakustināt gurnus tad var lambdu lekt un arī lambadu tā es izritinu sarūsējušās pēdas tās tad arī tiks liktas akmenī, bet pagaidām tikai nodokļi un nodokļi pasaulei, kura liek ritināt redeles tās būtu piemērojamas, ja visiem jau viss būtu, bet negals ir klāt ar nodokļu nomaksu kā pasaulīte ir maza mazītiņa bet liedskalniņa ir liela lielībiņa viņai aiz astes ir caseopea un viņa ir vienīgā viltniece, kurai nav pusītes saules un viņa ir ielikusi šajos zeķturos gubernatora aubi un viņa nes grozā grozāmās apenes ir viens liedskalniņas brūtgāns, kurš ar cepli ņemās, viņam ir dienas zaglis aiz azotes un nes viņš naktī zābaku pāri tāsi un lielisko laivu uz kuras brūtgāns ir uzcepis olu un gaida, kad viņam paliks piecpadsmit lai varētu ņemt skepses pīrāgu un dragāt pretim saulei, lai jau viņam veicas ja cepis zaķi biezā zeķē un tauta viņam tic ar atplestām rokām raugās logā un dainas tantes skūpsti pāridarīti pāri visām aumaļām ja jau zaķim tā patīk.
Jul. 4th, 2025 @ 09:21 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Seksapīlas zvīņas
Jul. 3rd, 2025 @ 04:37 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
tu the elksnīte no pļeturga uz gaismas paviljona sienas viņa uzrakstīja, ka iznesa visu, kas viņai sekoja klajā laukā kur nekas nevar izdzīvot, viņa patik nebija nekas tāpēc uz viesistabas sienām viņa ar tapiņām izkala ziemas paviljona sienas un dienas galvenais gaiļbiksis delīrija suntažos lakstojās ap lieveni un kurlmēmais austeru sēnītis lakstojās ap viņu ar gaismas pievilto skumbriju un tālākesošajā skumbriju sienā lakstojās ap vienistabas dzīvokli kur lakstojās tik ilgi, kamēr uz vienas īlena pēdas būtu pavilcis skaitli tikai tik lieliskos aptumšošanās liedsgabalos, ka gandrīz jau nesa no vienas prievītes atpakaļ skumbriju un aizgāja spēlēt red dead redemption 2
Jul. 1st, 2025 @ 08:27 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
gumbaja kaligrāfists fists agrikultūru sauca par seno acetonu un viņai bija gaiša aina aiz ausīm tās likstas kas viņai atgadījās bija vienos vārtos ar saistaudiem un kaligrāfisko fizikāliju ja viņai bija gaisma aiz ausīm tā noteikti atradās uz gaisa tilta un tagad tai vienmēr būtu varējis būt atnests skaists skausta balustrādniekssd ar gaismas agrikulturālistiem un viņu sinedrioniem ja viņiem bija gaisma palikusi paŗi tā noteikti atradās aiz manas auss tā noteikti atradās skaistajā gumijas lellē ja tai vienos vārtos bija palicis kaut kas aiz auss liekams un skapja augšā sastāvējies aiz vienas prievītes un netīriem mutautiem aj viņai jau bija apnicis skatīties spogulī un viņas gaismas klimpas jau tagad rada savas iesmu pēdas aiz skaistajām baznīcas ainavām ja tai bija liesmas padomā ja tās bija viņas liesmas kas klajos grādos laizīja skursteni un lekniem lakstiem lakstīgaloja aiz ausmas tantes pantiņiem ja viņai bija kāds pantiņš nodilis, tas noteikti viņai atgādināja par skumju pātariem aiz viesistabas klūgām un grimasēm ko tolkiens jau bija veicinājis skumju akmeņu klūgās un taisnajās bizantijas klimpās uz skursteņiem aiz vienas lakstu pēdas un taisnajās klimpās uz vienas tādas ligas, ko aiz piejūras skumjām būtu varējis lakstīgalas bombardēt ja viņai būtu kāds skumbrijas kāts mutē ieberzts un skumju akmeņi pa virsu sabērti ja tai bija viņas likstas likušas biedēties, tās noteikti jau no pašas portugāles gala bija viņu izzvejojušas un likušas skumjās brēkt uz augšu un pa visu paviršo skalpeli lēkāt kā pietupiena skumjas ar krņķi pierē un divām rievām uz acetona burleska ja jau viņai patīk kniebties tas lieliski piestāv pie pāvuliņa kunga dienasgrāmatas un apturi manu roku kad tā ar paražu laižas augšā pa piekto klasi ja jau tu tik labi saproti pulkvedi tad iemet sev ar antresolu un domā kā ir divi ja tad dara pulsācijas grēdas tikai lieliskākas ar pietaukotiem skatieniem un grimasēm aiz vienīgās skumju padeves, ko tas būtu viņas piektklasniecei atnesis un darījis tikai pašas lieliskākās pēdas ar aerosolu un sev zem zoda sodu lika ar solu lika grēdas visiem lieliskumiem atripot no pirogeja laimas kotas koka kulba ar gumijas pulveri.
Jul. 1st, 2025 @ 08:12 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
gvintelencija atgādina par kaismīgo gumijas lelli. esi laimīga leel beidzot no visiem iespējamiem it kā beidzējs būtu pabeigts un skaistumā viņam laistītos ugunis neviens no iesmiem nebūtu viņam apēsts, ja viņš pats nebūtu ieguvis grādus sausā spirta skulptūras lamatas un lieliskās bēdas uz augšu parautās skaistuma panckas un tas viņā izraisīja guldīšanas manieri un darīja ziņu dienestus laimīgus lai tajos apēstos no visiem apmājotājiem viņā laistījās gaujas nacionālais parks ar spārklu mitigiji un viņa dzelžaino austrumu nācereti, kura bez savas mutautiņu kundzes laistīja arī gaismas paviljona zvīņas. tas kas interesē mani ir kur tad viņam liekas bačas un vaii tās nebija viņa galvenais iemesls iznest ārā štruntus no pulicerīša un viņa dzīve arī būtu izvērtusies kājām gaisā ja tām būtu varējis ienest skumjās kaut kādus grādusus un tas bija viņa galvenais iemesls uz visu atlikušo dzīvi darīt savas iesmu pēdxas kuras bija viņa galvenais iemesls atnest no piejūras skābos gurķus un skabargu tējnīcas atnestos augumus un manas iesmu pēdas jau tagad laistījās ar visiem iesmiem gaismas avotos un tomēr šie skaistuma paparžu iemaukti viņu lika mierā atlika viņam līdzi paņemt skabargas un viņa āboli jau tagad lendojās un pacēlās gaisā skaistai aromāts arī viņa ievās un dienās ar skaistajiem skumbriju stilbiem pāri visam iesmu gubernantonam un viņš li un gubernantons atnesa vienu dienu pagaidi atnesa viņš skaidaras skaidas laikam un iveta atnesa kur bija vispār iemūžinātais skumbriju auseklis tas bijha viņa gaismas paviljona iemaukts jau tagad tas bija viņa galvenais iemesls, lai rastu skumbriju stīgas pārākā pakāpē un nekad nebūtu no viņa atnestas tik lieliskas ausekļu pūdernīcas ja kas
Jul. 1st, 2025 @ 07:27 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Atklājās dzirnu cilvēks
Jun. 29th, 2025 @ 06:46 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Viskozes cienīgtēvs
Jun. 29th, 2025 @ 04:23 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
noskatījos feniķiešu shēmu par brīvu
Jun. 26th, 2025 @ 09:46 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Ja es vēl braukšu uz amerikām, tad galvenokārt lai iepirktos apģērbu veikalā american eagle uz atlaidēm. Viņi reāli šuj apgērbu manai gaumei no apenem lidz kargopentiem lidz keponiem
Jun. 23rd, 2025 @ 03:18 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Šķiet esmu gatavs romānam ar kapitālu. Villa šur, villa tur, un neviens mani nebagero
Jun. 23rd, 2025 @ 03:16 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Monstrs neesmu es, tas ir jānītis
Jun. 23rd, 2025 @ 03:13 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
es tā klusi neuzkrītoši, izlikdamies mazliet neredzams iestarpinu kādu frāzi, kādu modeli, kādu algoritmisko pēcnācēju kā attaisnodams savu vakardienu, kā leģitimizētu niezi, redzi, kā par citiem saka, ka tie jau no agras kājas bijuši cienīgi kādā tēmā izkopuši to un strādājuši šajā laukā, bet es ar pliku dibenu starp ciemiem skriedams uzticību neesmu guvis, reputāciju neesmu stabilizējis, tikai raustījis un pinies, bet. viens vīrs ar divām galvām skrēja pa sniegu bitch. viņš raugās raugās acetons arī raugās. raugās rauga atraugās. vējš dzina diližansi pa sniega piestumto piebraucamo ceļu, pa malkas ceļu, pa pitona migu, pa stigu, tu iegulies tādā pitona gultā un jūties stabils, sienas jūtas stabilas, bet tu pieglaudies pie pitona ārsienām, tu būtu kā apēsts mazs zilonītis, zili rozā no pārkairinājuma, no piepūles pārpūles saspēles atdeves un neko sev lieku neņemdams atģidies aprkitis, tu velc no rīta zeķi kājā kā kolaboracionists, tu esi nospiests pie zemes ar goliātu, ar zobu tarkšķi un trāķiešu morālo kodeksu, tu esi zapte zampas burkā saskalināta klišeja, turpgaitas asimilācija, pulsējošs dieva nieks. es tātad vienā no šiem ieskicētajiem zairas tantes akronīmiem biju saskatījis kaut kādu pūpēžu dzīslu un ņēmos to agresīvi atkasīt mēģinot nesabojāt, bet arī lieki netērgājot par tālejošām sekām sejā, kur vaibsti ar laiku iezīmē tavas iekšējās pasaules aprises un uzreiz var nolasīt ratifikācijas kodu un spriest pie kādas kastetes tevi piesiet, lai strukturētu tuvāko sabiedrību un tev ir jāminstinās kā eksāmenā, kur vārtu virkne pareizaja sabata salašņai pierē ierakstītu kādu atzīmi vai tu tiešām jūties stulbs, bet ar kaulu eklērīti jūti, ka labāk būtu pavirzīt visu šo virzību tādā epitāfijā, kas neliktu vilties taviem iekšējiem grauzējiem, lai tie liktu tevi mierā uz vēl vienu šķērīti un būtu kaut vai pikta, ja tev liktu skriet ar pliku dibenu pa aizsalušu ezeru un šļūcējdievs tev dzītos pakaļ ar amareto glāzē ielietais un sīvais aromāts lingerētos pat stiprā vējā un sildītu iekšējo sūcēju, kaut kur viņam liktu uzvilkt siltus cimdus tādus kas pasargā no klimata ietekmes daudzreiz vairāk kā nepieciešams tikai lai būtu drošs, ka komforta slānis aizsniedzas līdz citadelei un atpakaļ, lai modelētais eklēra apmetnis tevi apņem droši uz visiem laikiem un neliek tev konstanti mēkt.
Jun. 22nd, 2025 @ 08:57 am
|
| » (No Subject) |
|---|
vasaras saulgriežos fleksim uzliku to pupsiku, ar ko skrāpē nost kaut ko. es skrāpēju eļļas degunradzi, krokodilu, palmu un sarkanu sauli. pirms tam izmēģināju bipolar un rīgas laku un krāsu fabrikas krāsas noņēmēju, kopumā iztērēju pusotru litru, viss smirdēja pēc indes, bet neizdarīja, ko vajadzēja. braucu atkal uz būvmateriāliem nopirku dimanta disku, par kuru man bija aizdomas, ka tas nobrucinās visu sienu, bet visefektīvākais izrādījās pupsiks metāla ezītis, pat respiratoru īsti varēja nelietot pretstatā divām iepriekšējām dienām, kad skrāpēju kaļķi no sienas augšdaļas un griestiem, tad gan es labi saēdos. tas ir tik šokējoši, ka pat arābi šķiet kā sekcija un nekādi rasistiski naidi nevar piespiest kurlmēmos atplest savas rokas, jo jālavierē starp šokolādi un puķu tirdziņu, kaut vai ar nazi var noieties pa augstsprieguma stigas eju kā klavierēs starp taustiņiem eju pa tuneļiem baltiem, līdz melniem vēl ar nazi jānoietas pa tuneli gala stacija klasika. esmu atnācis uz pierīgas jūrmalu, tur varētu būt kāds vērtīgs akemns, jo atrast vērtīgas lietas ir mans kompensācijas mehānisms noraidošai attieksmei pret materiālām vērtībām. es tomēr esmu simts sim kartes, kas bružē ielā bija ieliktas vienā pastakstē un tad kaķis tās izņēmis sāka košļāt elektrosignālus un viņš man pasūtīja bronzas jūras lampu un šodien tajā vannasistabas postažā ar trauku un mutes mazgāšanu no aukstas šļūtenes un sēžot uz poda vēl tikko pamodies domāju, kā būs to smago bronzas jūras lampu piestiprināt tajā šaurajā strēlē starp griestiem un durvju aili, vai man gadījumā nevajadzēs tray, bet nē, tray ir tik asociatīvs, ka var piedot man manu mutes brūķēšanu, it kā tā būtu uz mani kaut kādā veidā attiecināma toy, bet nē, es redzu savu selektīvo dzīvi un savas hameleona brilles un savas mostošās smadzenes pēc kaut kādas postažas kā tray simbolu. tas tiešām ir ienesīgi bēdīgi raudzīties savās plaukstās, kur visi ceļi ir putekļaini un rēgaini un raudzīties tītariem acīs un raudzīties trusīšiem un jūrascūciņām acīs bildēs kā nebūtības sams, bija tajā jaunajā ābecē pie sadaļas a bija tas divu vārdu savienojums kā sema tīklojums, bet es neatceros tas tiešām bija jaudīgi, mana neraža ir nepierakstīšana, es priņebrižitjeļno atnašus pret vērtību saglabāšanu, manā skatījumā tām ir jābūt spējīgām saglabāties, ja tās ir universālas, bet ja tās ir partikulāras, tad man atkal būs kvests tās no jauna atklāt. kā kļūt pilnīgi stulbam un izdzēstam un tad atkal sākt pamazām vākt kaut kādas drumslas un brīnīties, it kā tās pirmo reizi redzētu. vienīgā aplamība varētu būt laika gaitā nolietotā organisma nevēlēšanās vairs raudzīties uz pasauli, bet nekur jau neliksies, kā teica dzejnieks, tur būs vēl trādirīdis, to vēl būs jāskata vaigā, bet lai viņš staigā, ja daba pati par sevi parūpējas, tā parūpēsies arī par mani.
Jun. 22nd, 2025 @ 08:14 am
|
| » (No Subject) |
|---|
laiks ir tīrkultūra. tā ir tik stipra kā tīrākā kultūra. tai ir visi nosacījumi, lai cičos ielikta, lai laimes nepietiek. lai visiem gaismas kamoliņiem pietiek pateicības vārdu. lai tu no mana kaligari varētu redzēt kaut niecību, kaut tu mani atnesi ar sastatnēm kopā, kaut tu mani turēji burciņā ar rosolu, kaut vai tā. ar pistoleto gaismas kungi cīnās pretestības laukos, tie ir cēlie santehniķi, trubu meistari un gaspačo antresoli. tu turi manu revolveri tā it kā tā būtu nagla cirsta ābolā virs galvas vai ar ermoņiku ņēmi nost pa gabalam dzīvības eliksīru un smērēji deniņos kā spiež kā spiež es nevaru šo laiku panest pat ne sprīdi, kur nu vēl ar gremošanas īpatnībām sadzīvot un ikmēnesi investēt ložu necaurlaižamā paviljonā ap pieri, ap sprīdīša elkoņiem, ap viņa gurniem un pakaišiem dimdot starp ēku un debesīm izpletās globs cietvielu disks serafīma svārkā tinies tas ar pulku lauka govju leca pakaļ man uz palodžu gobu. es viņam nepārmetu, es viņam tiešām liekos lohs. ja viņam patīk tīksmāties par maniem garaiņiem, es viņam lietas koku piedāvātu, ja tam kokam būtu gals, ja to varētu ar īkšķi pieturēt pie nāss un sašņauktos naktsskapīšos lidinoties apkārt gaidīt pievakari, kad tad varēs slikti uzvesties un neatbildēt uz zvaniem martinīkas liedagā vai vēl kādā citā ligzdā, kur tev atnes pītu tēju, sarofānu, sarokojas ar tevi un neatbild uz taviem jautājiem, klusē, nerunā, nemin vārdus, neatskaitās, nediktē, nedidaktē un nesvilina sārmus. esi luksofora cēlumā pār ielu raugies taisnā leņķī, tikai tavas gaismas pults varēs redzēt cauri sviestam, tikai nekausējot braukt, tikai lēnām ripinot ar lelli logā vai sēžot uz kabrioleta, vai tu mani redzi šajā logā, jā, tā ir mūsu tīrasiņu suns sieviete, varbūt gultas rāmji cieši, varbūt gultņi līdzina segu, vari palīdzināt arī, ja tavs gultnis ir lietisks un praktisks, ja tas ir atbilstošs, ja tam ir papiross, ja tam ir naglu sega, ja tam ir smagsega, ja tam ir luksofora dzirnaviņas, samalt kamiešus un ledu, samalt kultūraugu segu, mulčā izdīdzēties ārā satikt sauli, saķert kaulu, atspiesties un lēnām nazī ienest iekšā kaut ko baltu, kaut vai mutautiņu vai pat sērkociņu, nedaudz skoča un to visu pārkristīt kā lēdurdziņu. ar kobaltu.
Jun. 20th, 2025 @ 08:24 am
|
| » (No Subject) |
|---|
ar jaku pa kārtulu. viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc, ir viens tukls cirka mākslinieks, kurš. tam apkārt gaitas lēkā kā stiegras naglas. es nenesu viņam nekādas iemesla paliekas pa pilsētas ielām, jo. viens no maniem mīļākajiem māksliniekiem ir. viens no galvenajiem gaismas paviljoniem ir. viens no galvenajiem staiceles stacijas kurlmēmajiem ir. viens no visiem visuresošajiem ir. betas karotīns un diližanss ar tvaika mašīnu ir. vienā vārdā pateikts kurlums ir vai nav tas skaistākais no tuklajiem kartupeļiem. ir. viens no maniem mīļākajiem džeziem ir. viens ir viens bez padsmit tumes. vai tu mani dzirdi šajā stalaktītu karuselī. jā. viens no tuklākajiem not raugās mani cauri pierei. ko tu glūni, kas ir glūni, tas ir lūri, skaties cauri pierei. mana piere ir tik tāla, tajā varētu, bet nevar patvert cirka mākslinieka gleznu. es tev dodu savu dūri, dari tajā tikumus, dari to, ar ko tu rokā staigā aplinkus un blēj. ja tu vispār blēj. ja tu vispār taisi troksni, ja tu dūri turi rokā. ja tev patīk mana dzimts, tad tu raugi mani logā. es kā pētergailis cēls, tāds kā izdēts cēlais grēks. vai arī tu mani gribi uz stilbiem izcept, kā tu darīji tolaik, kad. mēs ar mušpapīru tīri taktiski atsakāmies celties augšā. mēs ar mūsu prāta strēli gribam uzcelt pili pa pilītei un. kad viens no miertiesnešiem ir atnesis savas cikliskās skavas, tās var deldēt ar putuplastu. ar lelli. tās var deldēt ar caunas spilgto gaismu, kas iztriecas pagalmam pie aika spaika un kaļiņingradiešiem. kā es to pēctrupes stangu biju nesis cauri pilsētai, tā tā sāka dēt tieši uz ceļa, pa visiem ceļiem satecēja drosme, tai bija. nejau gandarījumu var iegūt un ne pārvarot pretestību. nejau vienos vārtos spēlējam. nejau viens es nesu savu cirtu. esam tāds kā grēda visvisādu agregātu. droši vari teikt, droši izsakies kā sportā, kā spēlē. tu droši vari cirst ar vārdu, tu droši paliek nedroši, tu minstinies un cēli paklanies vai snīpis tavā galvas kausā kratās kā tas dara makā grabuļiem un cirstiem īleniem gailenes lakstos un mellužu stacijā gaidījām vilciena sastāvu ar kartona brošūru vēdinu vasaru, tu ar savu cienījamo vecumu, es ar savu stikla ledenes batutu uzlēkšoju kalnā, nominos pa redeli, akli sijāju auzas, akli lēkšoju kokos, akli līdumā tērēju dzīparu kodolu, ja tam vispār bija piekodināts, ka es piekodināts ar asaru vīziju.
Jun. 20th, 2025 @ 08:10 am
|
|
|